Vai silta ziema ir enerģētikas bubulis? 0
Veiksmīgs, bet sarežģīts gads – tā aizvadīto 2019. gadu raksturojuši faktiski visi aptaujātie enerģētikas uzņēmumu pārstāvji. Nepietiek ar ļoti zemo gāzes un elektrības cenu, kā arī enerģētikas nozarei nepatīkami augsto temperatūru, nu arī OIK grib atcelt bez jebkādām ceremonijām.
Pērnais bijis pirmais gads, kurā bijusi jūtama klimata politikas ietekme – Baltijā kopumā bija par 21% zemāka elektroenerģijas izstrāde nekā 2018. gadā. Galvenokārt tāpēc, ka īpaši samazinājās elektrības ražošana Igaunijā, jo ierobežoja degslānekļa ražotņu darbību.
Attiecīgi pieauga TEC loma un devums kopējā tirgū. “Latvenergo” komunikācijas direktors Andris Siksnis norādīja, ka pērn uzņēmums bijis īsts nozares dinamikas spogulis, nojaucot enerģētikas robežas, un apstākļos, kad dabas apstākļi ietekmējuši ražošanu, uzņēmums strādājis jaunu virzienu un produktu attīstīšanā.
“Latvenergo” gan sācis darbību dabasgāzes tirgū mājsaimniecībām, gan spēris pirmos soļus elektromobilitātes jomā, sācis piedāvāt arī saules paneļus. Šobrīd notiek uzņēmuma akumulācijas sistēmas būvniecība.
Gāzei sarežģīts periods
Gāzes tirgu 2019. gada beigās un 2020. gada sākumā raksturo ļoti nestabilas tirgus cenas, kas rada izaicinājumus gan dabasgāzes pārdevējiem, gan lietotājiem, “LB” norādīja “Latvijas gāzes” valdes loceklis Sebastians Grēblinghofs.
Vēl citas neskaidrības saistītas ar uzglabāšanas tarifiem un jaudu rezervēšanu Inčukalna gāzes krātuvē, kas novedis pie tā, ka tirgotāji saskaras ar grūtībām strukturēt ekonomiski izdevīgākos dabasgāzes piegādes apjomus nākamajai ziemai.
Runājot par pagājušo gadu, kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka siltā ziema un negaidīti straujais tirgus cenas kritums gada pirmajos mēnešos pasliktinājis uzņēmuma finanšu rezultātus, pārdošanas un tirdzniecības biznesam pat ciešot zaudējumus 4,3 miljonu eiro apmērā.
Gada otrajā pusē darbības vide stabilizējusies un vairāku faktoru dēļ koncerna rezultāti uzlabojušies. Piemēram, ievērojami pieauga sadedzinātās gāzes apjoms elektroenerģijas ražošanas segmentā, bet lielie klienti pieprasīja apjomīgos gāzes iepirkumus iesūknēt krātuvē.
Protams, gada vēsākajos mēnešos pieauga arī dabasgāzes patēriņš. Tomēr kopumā nestabilais gads novedis pie apgrozījuma samazināšanās un par pieciem miljoniem mazākas peļņas nerevidētajā finanšu pārskatā. Konsolidētie dati būs zināmi aprīļa sākumā.
Siltās ziemas dēļ interesanta situācija izvērtusies saistībā ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi – tur bija palicis krietni vairāk dabasgāzes, nekā plānots, un strauji krītošo tirgus cenu dēļ 2018. gada trešajā ceturksnī krātuvē iesūknētās gāzes izmaksas kļuva par arvien lielāku finansiālu slogu, no krātuves piegādātās gāzes pārdošanas peļņai vienā brīdī kļūstot negatīvai.
Protams, nevar aizmirst par gāzes tirgus liberalizāciju, kā rezultātā pērn pirmo reizi “Latvijas gāzei” parādījās konkurenti iepriekš pilnībā regulētajā Latvijas mājsaimniecību segmentā – par ieiešanu dabasgāzes tirgū paziņoja “Latvenergo”. Cerēsim, ka konkurence turpināsies un arī gāzes tirgū sagaidīsim tikpat lielu konkurenci kā elektroenerģijas jomā.
Šķeldai arvien lielāka nozīme
Savukārt siltumuzņēmumu nozarē, neskatoties uz silto ziemu, bijis veiksmīgs gads, atzina “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.
Veiksmi viņš skaidro ar plašajām iespējām, kuras radušās, piesaistot tehnoloģiskajai attīstībai ES fondu finansējumu.
Enerģētikas nozarē karsts temats šobrīd ir vides jautājums un izmešu samazināšana. Ar ES fondiem tieši to izdevies panākt – “Rīgas siltums” arvien vairāk kurināmajam sācis izmantot šķeldu (jaunajās biokurināmā siltumcentrālēs Imantā un Daugavgrīvā), uzlabojis siltumenerģijas pārvades drošību un samazinājis siltumzudumus – interesanti, ka kopš deviņdesmito gadu vidus siltumzudumu apjoms samazinājies trīs reizes, šogad tam sasniedzot vēsturiski zemāko punktu – 11,65%.
Runājot par zaļo kursu, šogad uzņēmums jau apmēram pusi siltumenerģijas varētu saražot no atjaunojamajiem resursiem. Savukārt no šā gada 1. aprīļa rīdziniekiem būs samazinātais siltumenerģijas tarifs.
Kā karsts kartupelis joprojām tiek mētāts OIK jautājums, kas nozīmīgs ir vairākiem lieliem un maziem elektroenerģijas un siltumenerģijas uzņēmumiem. Izņēmums nav nedz “Latvenergo”, kas saņem atbalstu TEC darbībai, nedz “Rīgas siltums”.
“No uzņēmuma pozīcijām raugoties, svarīgi būtu saprast izmaiņas un mehānismus, kas plānoti nākotnē. Kontekstā ar siltumenerģijas ražošanu pašu siltumavotos uzņēmums gatavojas šai situācijai, plānojot dalību enerģētikas tirgū, lai mazinātu OIK ietekmi uz uzņēmuma darbību.
Ja OIK tiktu likvidēts nekavējoties, tas ietekmētu siltumenerģijas tarifu par 3%. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka 70% Rīgai nepieciešamās siltumenerģijas iepērkam no “Latvenergo” un citiem neatkarīgiem ražotājiem.
Situācijā, ja notiek krasas izmaiņas saistībā ar OIK, nav skaidrs, kā tas ietekmēs iepirktās siltumenerģijas cenu. Turklāt pieļauju, ka šāda situācija ir ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā.
Tādējādi šobrīd, ja tā var teikt, izveidojusies situācija, kad kod kurā pirkstā gribi, visi sāp,” sacīja Talcis. Viņš norāda, ka šķelda var pilnībā aizvietot bāzes jaudas, tomēr liela pieprasījuma un avārijas jaudu nodrošināšanai dabasgāze būšot nepieciešama.
Realizēti visi projekti
Ne tikai elektrības un gāzes piegādātājus ietekmē siltie laika apstākļi. Jo mazāk produkta jāpiegādā, jo mazāki ienākumi arī par sadali un pārvadi.
Tomēr “Sadales tīkla” izpilddirektors Sandis Jansons aizvadīto gadu vērtē kā veiksmīgu, jo uzņēmums spējis īstenot visus plānotos investīciju projektus, tāpat turpinājis realizēt efektivitātes paaugstināšanas projektus un citus stratēģijā izvirzītos uzdevumus.
Droši vien nozīmīgākais pēdējā laika notikums uzņēmumam bijis sadales sistēmas pakalpojumu tarifu samazināšana no šā gada 1. janvāra – maksa par elektroenerģijas sadalīšanu visiem klientiem samazinājusies vidēji par 8%.
Par to pateicīgi esam mēs visi, ņemot vērā, ka tieši sadale un pārvade rēķinos veido lielāko daļu, kamēr visu nīstais OIK maksājums ir vien 10–15%. Tāpat ieviests elektrifikāciju veicinošais tarifs “S3”, kurā maksa par elektroenerģiju nakts stundās un brīvdienās ir īpaši izdevīga, tā veicinot elektromobiļu un siltumsūkņu izplatību.
Par vidi domā
Pilnīgi skaidrs, ka enerģētikai ir jākļūst vēl zaļākai, pat ja sasniegts šķietami apmierinošs līmenis. Sandis Jansons ir pārliecināts, ka elektroenerģija var kļūt zaļāka, tāpēc Eiropas Komisijas izsludināto zaļo kursu “Sadales tīklā” uzlūko pozitīvi.
“Vidēji elektroautomobilis mēnesī patērē 300 līdz 400 kWh elektroenerģijas – līdzīgi kā vidēja mājsaimniecība. Ja elektromobiļu skaits pieaugs tā, kā prognozē eksperti, tas noteikti veicinās kopējo elektroenerģijas patēriņu.
Tas pats attiecas arī uz apkures sistēmām. Aizvien populārāki kļūst siltumsūkņi, kas ir ļoti ērts un nu jau samērā konkurētspējīgs apkures veids. Arī mūsu transporta parku šogad papildināja elektromobilis, kas tiks izmantots operatīvajā darbā.
Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts mūsu attīstībā, jo, veicinot elektromobilitāti un samazinot izmešu apjomu, uzņēmums sevi apliecina kā inovatīvu un ilgtspējīgu, kas seko pasaules tendencēm un rūpējas par enerģētikas un dekarbonizācijas plāna īstenošanu.”
Arī “Latvenergo” gadījumā atbildība pret vidi ir viens no uzņēmuma darbības stūrakmeņiem. Siksnis pie efektivitātes uzlabošanas un CO2 samazināšanas darbiem nosauca gan TEC-2 un Daugavas HES rekonstrukcijas projektus, gan vēja staciju izpēti, tāpat notiek pāreja uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti.
“Esam pārliecināti, ka arī Latvijā ir sācies elektromobilitātes pavērsiens, un arī šogad strauji turpināsim attīstīt publisko uzlādes staciju tīklu atbilstoši augošajam pieprasījumam.”
Klimata pārmaiņu politiku par nozīmīgu nosauca arī “Latvijas gāzes” valdes loceklis, uzsverot, ka uzņēmums šobrīd piedalās jaunu, dabai draudzīgāku produktu attīstīšanā. Viņš gan nekonkretizēja – kādu.
