“Silta komprese uz sāpošās vietas un muguras problēmas kā ar roku atņemtas!” Droši padomi pirts mīļiem 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Attālinātais darbs daudziem šobrīd ļauj strādāt ne tikai no pilsētas dzīvokļa, bet arī no brīvdienu mājas. Un kas gan var būt labāks, kā šajā aukstajā ziemā izkarsēties īstā lauku pirtiņā!
Pieredzējuši pirtnieki gan iesaka ar karstumu nepārspīlēt, bet tiem, kuriem ir sirds–asinsvadu, nervu sistēmas vai citas saslimšanas, vispirms konsultēties ar savu ārstējošo ārstu.
Ar akūtu vainu pirtī neiet
“Pirts skolas” vadītājs un pirts meistars Nauris Zutis stāsta, ka pirms pirts rituāla vienmēr izvaicā pirtsmīli par viņa vispārējo veselības stāvokli, – no tā tad arī būs atkarīgs tas, cik karsta būs pirtiņa (Latvijā tradicionālajās mitrajās pirtīs temperatūra svārstās no +50 līdz +70 ˚C).
Pirtī pakāpeniski sasilst viss ķermenis, ādā paplašinās asinsvadi, tādēļ tā tiek labāk apgādāta ar skābekli, atveras poras, lai kopā ar sviedriem izvadītu no organisma visu lieko. “Gaiss tuvāk grīdai ir aukstāks, bet griestiem – karstāks. Guļot uz lāvas, ķermenis iesilst vienmērīgi, savukārt apsēžoties kājas atrodas vēsumā, bet galva – karstumā, tādēļ kādam pirtī var kļūt arī slikti,” viņš saka.
Ja karsēšanās pirtiņā nav ierasta lieta, pret to jāizturas piesardzīgi, ieklausoties savā pašsajūtā, un, ja parādās reiboņi, sirdsklauves, elpas trūkums, netēlot varoni, bet atvēsināties pirts priekštelpā. Par to, kā turpmāk apmeklēt pirti, nekaitējot savai veselībai, vislabāk būtu apspriest ar savu ģimenes ārstu. Varbūt veselības stāvokļa dēļ nav jāatsakās no visas pirts procedūras, tikai jāizvairās no krasiem temperatūras kontrastiem, piemēram, vārtīšanās sniegā, gara uzmešanas vai kāpšanas uz augšējās lāvas.
“Vienu divas stundas pēc krietnas maltītes, alkohola reibumā vai slimības akūtajā stadijā pirtī nevar iet,” uzsver pirts meistars, piebilstot, ka brīdinājums attiecas arī uz parastu saaukstēšanos. Ja noķerts brīdis, kad parādījušās nelielas iesnas un tikai kņudina kaklā, pēršanās pirtī un ārstniecisko augu uzlējumu inhalācijas var pasargāt no nopietnākas saslimšanas.
Turpretī ja slimība jau pieņēmusies spēkā, pirts apmeklējums tikai padziļinās slimības norisi. Savukārt karsēšanās uz lāvas un pēriens ar slotiņu ir īsti vietā, ja pa dienu savilkti, pārpūlēti muguras muskuļi, piemēram, nesot malku vai tīrot sniegu.
“Uzliek uz sāpošās vietas siltu kompresi, pasildās, un muguras problēmas būs kā ar roku atņemtas. Ar bērza zaru slotiņu sāpošajai vietai, piemēram, locītavai, vēdina virsū karstu gaisu vai arī iemērc to siltā ūdenī un pēc tam uzliek kā kompresi. Lielākam efektam slotiņu var papildināt ar ārstniecības augiem vai noklāt uz lāvas pirts zāļu paklāju,” iesaka Nauris Zutis.
Uz sāpošām locītavām vai muguras var klāt medu, medus un ārstniecisko augu maisījumus, likt propolisa aplikācijas vai uz pirts akmeņiem sasildītu bišu sedziņu. Ja organismā norit kāds iekaisuma process, nav ieteicams pērties ar ozola slotiņu, jo tā pastiprina iekaisumu.
Tiem, kuri iecienījuši pēc kārtīgas izkarsēšanās pirtiņā mesties sniega kupenā, Nauris Zutis iesaka to nedarīt sērsnā, jo ledus kārtiņa var saskrāpēt ķermeni, nevajag arī ļaut sniegam ilgstoši iedarboties uz kādu ķermeņa daļu, bet ar to norīvēties vai izvāļāties.
Ārsti iesaka uzmanīties
“Darbs no mājām diemžēl bieži nenotiek ergonomiski iekārtotā vidē, atļaujamies strādāt ar klēpī vai uz žurnālgaldiņa novietotu datoru, un kā sekas – galvassāpes, savilkums muguras plecu joslā. Muskuļiem patīk siltums, it īpaši, ja tie ir saspringuši no pārslodzes – ne tikai fiziskas, bet arī psihoemocionālas. Te noder gan lokālās siltuma procedūras, gan vispārēja termoterapija, tāda kā iešana pirtī.
Taču mans ieteikums – sildāmies ar mēru un pēc tam neejam aukstā dušā, bet ļaujam muskuļiem atslābt siltumā,” norāda kūrorta, rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” neiroloģe Elīna Malkiela. “Slimojot ar kardiovaskulārām vai cerebrovaskulārām slimībām, pret siltuma procedūrām jāizturas ar lielu piesardzību.
Ne neirologs, ne kardiologs nebūs priecīgs par to, ka viņa pacients pēc pārslimota infarkta vai insulta, ar aritmiju vai artēriju stenozi karsējas pirtī. Siltumā asinsvadi paplašinās, tādēļ āda kļūst sārta un asins burtiski joņo pa asinsvadiem, tad ķermenis sāk svīst un zaudē šķidrumu.
Pēc tam, ieejot aukstā dušā vai ielecot āliņģī, asinsvadi saraujas, lai organisms nezaudētu siltumu. Te arī parādās dažādi riski. Ja aterosklerozes dēļ asinsvados izveidojušās pangas, kāda no tām var atrauties un nosprostot galvas smadzeņu artēriju, un būs insults. Asinsvadiem strauji saraujoties, uz laiku var tikt ierobežota asins plūsma uz smadzenēm, un cilvēks pirtī piedzīvos tranzitoru išēmisko lēkmi.”
Šo pašu iemeslu dēļ šīm pacientu grupām neizmanto rehabilitācijas tehnoloģijas – dziedniecisko dūņu aplikācijas un dūņu vannas. Arī slimojot ar arteriālo hipertensiju, par pēršanos pirtī vislabāk apspriesties ar ārstu. “Bieži vien cilvēki uzskata, ka pēc pirts jūtas labi, pat spiediens normalizējas, lai gan to nav mērījuši ne pirms, ne pēc tam. Viņi vadās tikai pēc pašsajūtas, kas var būt mānīga,” novērojusi neiroloģe.
Ārste stāsta, ka multiplās sklerozes pacientiem jebkādas siltuma procedūras, tostarp pirts, provocē ātrāku noguruma sajūtu un slimības simptomu īslaicīgu pasliktināšanos. Arī epilepsijas pacientiem pirts procedūras laikā jāievēro piesardzība.
“Būtu labi, ja arī šādā šķietami mazsvarīgā jautājumā kā iešana pirtī pacienti nekautrētos un meklētu padomu pie sava ārsta. Un, kas svarīgi – visu darītu ar mēru,” uzsver Elīna Malkiela.
Kompreses un siltuma pakas
* Lokāli sildot kādu ķermeņa vietu, notiek vidējo un sīko asinsvadu paplašināšanās, palielinās asins plūsma ādā un muskuļos, tādēļ siltuma procedūras ieteicamas pēc muskuļu pārslodzes un muskuļu sāpju gadījumā.
* Nedrīkst lietot, ja ir akūta trauma vai iekaisums, asiņošana vai asiņošanas draudi, piemēram, dzemdes labdabīgs audzējs – mioma, tromboflebīts, jušanas traucējumi, ļaundabīgas saslimšanas. Grūtniecības laikā siltuma pakas nedrīkst likt uz vēdera vai sāniem, bet bērna zīdīšanas laikā – uz krūtīm. Jālieto uzmanīgi, ja ir tūska, locītavai, kurā ievietota endoprotēze.
* Nedrīkst sildīt deguna blakusdobumus, kuros uzkrājušās strutas, jo tas veicina infekcijas izplatīšanos.
* Slimojot ar plaušu karsoni, nevajag sildīt krūtis, tostarp likt sinepju plāksterus.
