Siliņš no Stambulas: kas mums par daļu par Turciju, mums ir sava komanda 0
Eiropas čempionāts tā pa īstam – ar 16 labāko komandu piedalīšanos – sākās tikai Stambulas Eiropas daļā, “Sinan Erdem” arēnā ar 16 000 vietām. Tukšā arēnā.
Eiropas čempionātā basketbolā šodien ir brīvdiena. Vismaz no spēlēm, jo astoņas palikušās komandas turpina gatavoties līdz šim svarīgākajai kaujai – ceturtdaļfinālam. Latvijas izlase “Sinan Erdem” zāles grīdu iemēģinās diennakti pirms rītdienas spēles – no 21.20 līdz 22.35.
Tikmēr Stambula ar saviem oficiāli ap 15 miljoniem, reālajā dzīvē mazliet vairāk iedzīvotājiem turpina dzīvot savu dzīvi. Eiropas čempionātam visā šajā jūklī ir pavisam maza nozīme. Par tā norisi ikdienā zina tikai retais – te priekšplānā ir pagājusī un nākošā “Besiktas”, “Galatasaray”vai “Fenerbahce” futbola spēle. Komandu nosaukumi mainās tikai no tā, kurā pilsētas pusē atrodies. Ja nezināsi katra kluba ģeogrāfisko piederību un nepareizajās formās klejosi pa ienaidnieka teritoriju – pats vainīgs. Jo vēlāka stunda, jo smagākas var iznākt sekas.
Šoreiz gan ne par turku klubu fanu tradīcijām, bet Eiropas čempionātu. Faktiski tas bija nepamanīts no pašas pirmās spēles, kurai bija pat ļoti pieklājīga izkārtne – Turcija pret Krieviju. Pirmajā posmā Turcijas izlase pilnu zāli nespēja sapulcēt ne reizi, lai gan kopumā tribīnes bija pietiekami pilnas. Un spēlē pret Latviju pat pamodušās – bija arī dienvidnieciskas emocijas.
Tomēr gandrīz nepilnās divās nedēļās Stambulā nepamet sajūta, ka Eiropas čempionāts Stambulā ir tikai zinātājiem. Vēl vairāk šī sajūta piezagās pēc vakardienas Turcijas zaudējuma Spānijai. Neviens neko vairāk nemaz negaidīja – varbūt tāpēc spēli apmeklēja nepilni 10 tūkstoši skatītāju. Priekš daudzmiljonu pilsētas – maz. Turkiem šis turnīrs beidzās. Vismaz Eiropas čempionāta atmosfēras ziņā – noteikti. Turpinājums būs tukšā zālē un varbūt tikai svētdienas fināls piesaistīs cienījamu auditoriju. Lai gan arī par to neesmu pārliecināts.
Graujoša apmeklējuma statistika Eiropas čempionātā nav jaunums. Zems apmeklējums bija arī iepriekšējos turnīros – Lillē, Ļubļanā. Varbūt pie vainas biļešu cenas (ceturtdaļfinālos lētākā biļete bija no 15 eiro), varbūt FIBA mārketinga neizdarības un zemais prestižs. Jo tādā turnīrā kā Eirolīga skatītāju skaits ar katru gadu pieaug un mērāms pieklājīgos tūkstošos. Iespējams, šogad pie vainas arī daudzu spožu zvaigžņu iztrūkums, kuru dēļ daudzi šo Eiropas čempionāts uzskata par vājāko pēdējo gadu laikā.
Basketbola atmosfēru Stambulā varēja “izcelt” Lietuvas fani, kuri kā allaž daudzskaitlīgi brauca uz izslēgšanas spēlēm. Uz Lietuvas – Grieķijas spēli kaimiņu tribīne bija ļoti pieklājīga, bet uz pusfinālu un finālu (ja tāds viņiem būtu) tie būtu daudzi tūkstoši. Tā bija pirms diviem gadiem Lillē, tā bija iepriekš. Tagad leiši štuko, kā pārdot spēļu un avio biļetes vai vismaz ieskapēt tās latviešiem. Tāda ir šodienas realitāte – Latvijas izlase ir augstāk par Lietuvas. Neiedziļinoties garos abu komandu spēles iztirzājumos – pelnīti!
Latvijas basketbola līdzjutējs gan joprojām palika piesardzīgs. Lielākais fanu pulks (ap 500) bija uz apakšgrupas spēlēm. Tām, kuras bija garantētas, tomēr Latvijas izlasei ne pašas būtiskākās šajā turnīrā. Uz astotdaļfinālu bija palikuši tikai ap piecdesmit līdzjutējiem. Paldies viņiem par atbalstu, bet kopumā tas tomēr parādā mūsu fanu līdzjušanas tradīcijas. Ja Latvija spēlēs pusfinālā un par medaļām, līdzjutēju skaits atkal pieaugs. Tas būs brīdis, kad daudziem cena vairs nebūs svarīga – tur vienkārši jābūt klāt.
Citādi Stambulā ir ikdienišķs basketbols. 714 skatītāji Latvijas un Melnkalnes izlašu spēlē, kur tribīnēs ir 16 000 vietu. Ap tūkstoti – citreiz vairāk, citreiz mazāk – astotdaļfināla spēlēs bez turku līdzdalības. Tāda ikdienišķa bumbošanās, kurā pietrūkst viena no galvenajām sporta sastāvdaļām – karstas emocijas tribīnēs.
Klātesošajiem latviešiem – vienalga, vai tie žurnālisti, vai vienkārši līdzjutēji, vai basketbola funkcionāri – šo iztrūkumu aizpilda komandas spēle. Skaista, acij baudām un uzvaroša! Tāds mazais sapnis, kas uzspodrina apkārt esošās nianses. Mums te ir viena no labākajām komandām! Palicis tikai tāds “sīkums”- kā to visu pārvērst spīdīgā rezultātā.
