LNVM no publicista Agra Liepiņa dāvinājumā saņem 766 monētas 0
Vakar Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) dāvinājumā saņēma vērtīgu 16. gadsimta monētu depozītu, kurš uziets Lielvārdē, Rembates parkā.
Publicists, “Latvijas Avīzes” autors Agris Liepiņš pirms divām nedēļām līdzās paša celtās Lielvārdes valdnieka Uldevena senlatviešu koka pils pamatiem uzgāja alvas kannu ar 766 monētām, kuras noguldītas 16. gs. pēdējā ceturksnī. “Vienam no torņiem bija nopuvuši baļķi, tāpēc to mainīšanas laikā rakām zemi un uzdūrāmies podam,” atminas A. Liepiņš. Viņš uzskata, ka tā ir bijusi tikai nejauša sakritība un “Dieviņš man ir izmaksājis prēmiju par to, ka esmu čubinājies un taisījis šo pili”.
Gan LNVM vadība, gan arheologi atzinīgi vērtē un izsaka lielu pateicību Agrim Liepiņam par godprātīgo rīcību, ziņojot speciālistiem par atrastajām monētām. LNVM direktors Arnis Radiņš norāda, ka pēdējā laikā muzejs nav saņēmis tik apjomīgu dāvinājumu un šis depozīts esot īpašs, jo ir pilnīgs. Tāpēc viņš cer, ka muzejs attaisnos A. Liepiņa uzticību, lai “pēc kāda laika, kad restauratori būs noņēmuši sūbējuma un patinas kārtu, mēs varētu pastāstīt par monētām vēl vairāk. Mēģināsim monētas nopratināt ar dažādiem vēstures paņēmieniem”.
Drīzumā darbu pie monētu attīrīšanas un izpētes sāks restauratori, taču jau tagad var spriest, ka šis ir pilnīgs 16. gadsimta uzkrājuma depozīts. LNVM numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa pastāstīja, ka vecākā no monētām varētu būt kalta Livonijas periodā, savukārt jaunākā – Rīgas brīvpilsētas laikā (1561 – 1582).”Depozīts ir interesants ar to, ka līdzās šiliņiem un neliela nomināla monētām, ko mēs bieži atrodam depozītos, šeit var aplūkot arī vērdiņus un pusmārkas, kas ir lielākas un vērtīgākas sudraba monētas.” Tāpat starp monētām var atrast Zviedrijas karaļa Ērika XIV sudraba klipes un vienu dālderi, kas kalts kādā no Vācu Nācijas Svētās Romas impērijas pilsētām – precīzāk, no kuras, varēs pateikt, kad ar monētām būs strādājuši restauratori. Līdzās monētām bija pievienotas arī divas 16. gs. sudraba karotes, kas tagad nonākušas muzeja īpašumā.
Restauratoru darbs pie monētu izpētes ilgs vairākus mēnešus, un šajā laikā to skaits var mainīties, jo attīrīšanas laikā var atklāties, ka kādas monētas ir salipušas kopā vai, gluži pretēji, citas nemaz nav monētas.
Arheologs un kultūrvēsturnieks Juris Urtāns, kurš piedalījās monētu iegūšanā, norāda, ka tik liela un pilnīga depozīta atrašana Latvijā ir retums, jo lielākoties cilvēki izvēlas šos atradumus paturēt sev.
