Siliņa skaidro, kas nepieciešams, lai kāpinātu robežapsardzības kapacitāti un efektivitāti 31
Uz Latvijas austrumu robežai nepieciešamas arī videosistēmas un cita veida elementi, lai kāpinātu robežapsardzības kapacitāti un efektivitāti, norāda premjere Evika Siliņa (JV), kura ceturtdien apmeklēja austrumu robežu.
Ministru prezidente norāda, ka valdībai iekšējā un ārējā drošība ir prioritāte, un plānots vispirms pabeigt izbūvēt žogu uz robežas ar Baltkrieviju un līdz nākamā gada beigām pabeigt žogu uz robežas ar Krieviju.
“Esam atrisinājuši arī juridiskos šķēršļus, lai šīs apņemšanās īstenotu, bet ar to viss nebeidzas – robežai nepieciešamas arī videosistēmas un cita veida elementi, lai kāpinātu robežapsardzības kapacitāti un efektivitāti,” uzsver Siliņa.
Valdības deklarācijā norādīts, ka žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju jāpabeidz līdz 2024.gada beigām.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) informējuši, ka žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas līdz 16.oktobrim nodrošināta 89,7 kilometru garumā jeb 80% no apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam pabeigtu izbūvēt žogu posmos gar publiskajiem ūdeņiem.
Visu austrumu robežas žogu ar Krieviju un Baltkrieviju paredzēts pabeigt 2024.gadā, un pēc tam turpināsies citu robežu aizsargājošās infrastruktūras elementu uzstādīšana, lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna un efektīva robežapsardzības infrastruktūra.
Valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi saskaņā ar Izbūves likumu organizē un nodrošina VNĪ, savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi nodrošina un automatizācijas risinājumus robežas kontrolei izstrādā un ievieš VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC).
Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve sevī ietver arī elektroapgādes infrastruktūras izbūvi, optisko kabeļu tīklu un datu pārraides infrastruktūras izbūvi, datu apstrādes iekārtu uzstādīšanu, perimetra uzraudzības infrastruktūras izbūvi – videonovērošanas izveidi, kā arī dažādu sensoru uzstādīšanu.
Jau ziņots, ka kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas robežsargi atturējuši 11 817 cilvēkus, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā ir uzņemts 361 cilvēks.
Pērn visa gada laikā kopā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.
Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu no 11.augusta līdz 2024.gada 10.februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.
Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.
Ņemot vērā Baltkrievijas realizēto nelegālās imigrācijas spiedienu, valdība septembra vidū nolēma apturēt Silenes robežšķērsošanas vietas darbību.
