Siliņa: Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5% 0
Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.
Tāpat Siliņa sacīja, ka atbilstoši LDDK aicinājumam nākamgad tiks strādāts pie tā, lai vairākām ministrijām īstenotu tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenotu nulles budžeta pieeju.
Premjere skaidroja, ka šāda vēlme bijusi jau šogad, bet tas izdevies tikai Klimata un enerģētikas ministrijai, kura ir jauna ministrija. “Uzreiz to paveikt nevar,” sacīja Siliņa.
Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.
Siliņa sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.
Tāpat tikšot meklētas iespējas valsts kapitālsabiedrību padomju skaita samazināšanai, pārskatīti to atalgojuma principi. Plānots arī pārskatīt komandējumu naudas, iespējams, atceļot 30% piemaksas par ārvalstu komandējumiem. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka medicīna nepārtraukti būs valdības darba kārtībā, meklējot iespējas piešķirt papildu līdzekļus.
Siliņa uzsvēra, ka “šis ir krīzes laiks, un šis ir krīzes budžets”. Premjere skaidroja, ka šo krīzi radījis karš Ukrainā, kā arī tas, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) pretinflācijas pasākumi nobremzējuši Rietumeiropas ekonomikas, līdz ar to Latvijas eksporta tirgos valda stagnācija.
LDDK iepriekš informēja, ka Latvijā ir jāpāriet uz efektīvu valsts budžeta veidošanu, kas vērsta uz noteiktu uzdevumu sasniegšanu. LDDK atzīmēja, ka organizācija iestājas par tādu 2025.gada valsts budžetu, kura tēriņi ir uz rezultātu vērsti un paredz konkrētu minimālo robežu izdevumu samazināšanai ministrijās, to padotības un citās centrālajās pārvaldes iestādēs.
LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK atbalsta valdības 27.augusta Ministru kabineta sēdē izvirzīto mērķi ierobežot valsts pārvaldes tēriņus, kas esošajā situācijā ir būtiski un veicams, vienlaikus domājot par ekonomikas stimulēšanu ar nodokļu reformu un birokrātijas mazināšanu.
“Prioritāri ir nepieciešams pāriet uz efektīvu budžeta veidošanu, kas vērsta uz noteiktu uzdevumu sasniegšanu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmes strauju augšupeju,” atzīmē LDDK prezidents Andris Bite.
LDDK arī norāda, ka, pirmkārt, ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju, to padotības un citu centrālo pārvaldes iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam. LDDK piedāvā to noteikt 5% apmērā, paredzot izņēmumus attiecībā uz izglītības, sociālās aprūpes, kā arī drošību un kārtību uzraugošajām iestādēm.
Pēc LDDK skaidrotā, tādējādi ietaupītos līdzekļus prioritāri nepieciešams virzīt drošības, tostarp iekšējās un ārējās aizsardzības industrijas prioritātēm un citu nozīmīgu reformu īstenošanai, piemēram, nodokļu reformai, darbnespējas lapu regulējuma izmaiņām un izglītības finansēšanas reformas pabeigšanai. Jebkuriem budžeta papildu izdevumiem būtu jāmeklē avoti esošo izdevumu ietaupījumā.
Otrkārt, ir svarīgi, lai pamata regulējumā tiktu iekļautas izmaiņas attiecībā uz strādājošo vecāku pabalstu, kuru plānots palielināt no 50% līdz 75% no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra.
Treškārt, tēriņu samazinājuma apjomam jāspēj nosegt ieguldījumus, kas ļautu veikt sistēmiskas izmaiņas, kas atgrieztu ekonomiku uz izaugsmes ceļa.
LDDK rosina pakāpeniski – trim ministrijām un to padotības iestādēm – katru gadu īstenot tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenot nulles budžeta pieeju, ministrijai savā resorā pārskatīt normatīvus, lai būtiski samazinātu birokrātisko slogu, kā arī sagatavot nepieciešamo normatīvu grozījumus un iesniegt Ministru kabinetā, premjerministrei nodrošināt uzdevuma uzraudzību un par sasniegtajiem rezultātiem informēt NTSP.
NTSP sēdē Bite uzsvēra, ka kopējā ekonomiskā situācija pasaulē nav tā labākā un Finanšu ministrijas prognozes par tuvākajiem gadiem esot pārāk optimistiskas.
Bite sacīja, ka valdībai ir jāgatavo arī rezerves plāns gadījumam, ja optimistiskās prognozes nepiepildās. “Tāpēc būtu ātrāk jāveic korekcijas. Jo ātrāk šo procesu sāksim, jo mazākas korekcijas būs jāveic,” viņš teica.
Tāpat Bite uzsvēra, ka paņemt vairāk naudas no ekonomikas nebūs iespējams, tāpēc līdzekļi būs jāatrod valsts pārvaldes iekšējos resursos. “Ļoti daudz tērējam nevajadzīgi, neefektīvi. Tāpēc vismaz trīs ministrijām katru gadu jāsamazina izdevumi, veidojot nulles budžetu. Bez šī procesa neiztiksim,” viņš uzsvēra.
Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) NTSP sēdē pauda viedokli, ka jau šogad visi ministri “lielā mērā izveidojuši nulles budžetu, paskatoties, kur var samazināt izdevumus”.
Tāpat Valainis uzsvēra, ka pretēji ECB politikai Latvijā nākamgad ekonomikas izaugsme tiks stimulēta un darba spēka nodokļu pārskatīšana izraisīs iekšzemes kopproduktam (IKP) papildu 0,3% pieaugumu.
Lai izpildītu NTSP nolikuma punktu, kas nosaka, ka NTSP sēdes sasaucamas ne retāk kā reizi divos mēnešos, LDDK rosina vienoties par turpmāko NTSP sēžu norises datumiem. Tas nepieciešams, lai sociālā dialoga procesu padarītu efektīvu un caurspīdīgu, un lai sociālie partneri tiktu iesaistīti budžeta projekta izskatīšanā, ievērojot procedūru. Nepieciešams rīkojumā par budžeta sagatavošanas grafiku noteikt, ka NTSP valsts budžetu skata pirms tā apstiprināšanas valdībā, kā arī nākamgad prioritāros pasākumus skatīt NTSP apakšpadomju ietvaros, norāda LDDK.
Jau vēstīts, ka NTSP sēdē pirmdien skatīja aktuālos jautājumus par nākamā gada valsts budžetu.
Valsts budžeta veidošanai izvirzīti vairāki nosacījumi – nodrošināta fiskālā ilgtspēja budžeta plānošanā, rasts finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem, kā arī pašvaldībām tiek piedāvāts pilnā apmērā kompensēt darbaspēka nodokļu izmaiņu ietekmi.
Budžeta projektā paredzēts papildu finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai, neatkarīgajām iestādēm un ar nodokļu politikas izmaiņām saistītiem pasākumiem.
Kopumā plānots finansēt prioritātes 2025.gadam 474,4 miljonu eiro apmērā, 2026.gadam 475,2 miljonu eiro apmērā, 2027.gadam 487,8 miljonu apmērā un 2028.gadam 428,9 miljonu eiro apmērā. Valsts drošības prioritātēm novirzīti 60% no kopējā 2025.gada prioritāro pasākumu finansējuma.
Pašvaldībām ik gadu tiek prognozēts budžeta ieņēmumu būtisks pieaugums, tostarp 2025.gadam paredzēts pieaugums par 234,8 miljoniem eiro jeb 10,5%, salīdzinot ar 2024.gada plānu. Saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām atbilstoši valdībā pieņemtajiem lēmumiem pašvaldībām tiek piedāvāts pilnā apmērā kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu izmaiņas, paredzot papildu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai.
NTSP izskatīja makroekonomisko rādītāju prognozes, budžeta sagatavošanas, kā arī budžeta bilances jautājumus.
Jūnijā apstiprinātās makroekonomisko rādītāju prognozes paredz, ka Latvijas IKP salīdzināmās cenās 2024.gadā pieaugs par 1,4% un 2025.gadā – par 2,9%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2024.gadā būs 1,2% un 2025.gadā – 2,2%.
Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, līdz 2028.gadam noslīdot līdz 2,3%, bet patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,5% līmenī.
Nodokļu izmaiņu piedāvājumā iekļauta minimālās algas paaugstināšana, fiksēta neapliekamā minimuma ieviešana no 2025.gada un divu pakāpju IIN likmju ieviešana. Piedāvājums palielinātu neto ienākumus jeb “algu uz rokas” aptuveni 95% strādājošo, ar lielāko pieaugumu mazās algas saņēmējiem, norāda ministrijā.
Vienlaikus gan piedāvāts samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju otrajā līmenī, iemaksu likmes vienu procentpunktu novirzot uz pensiju pirmo līmeni, kas potenciāli samazinās pensiju kapitālu.
Pašlaik paredzēts, ka ar budžetu saistīto pavadošo likumprojektu paketē tiks iekļauti 33 likumprojekti.
Valsts budžeta projekta 2025.gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027.gadam apstiprināšana Ministru kabinetā plānota šogad 14.oktobrī. Savukārt Saeimā 2025.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 15.oktobrī.
