Silīcija ieleja Pārdaugavā 0
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares nozīme mūsdienu Latvijas ekonomikas izveidē nekad nav apšaubīta. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka arī IKT jomā strādājošajiem ir lietderīgi apzināties savas stiprās puses un koncentrēt pūliņus noteiktos virzienos.
Šajā ziņā labs piemērs ir uzņēmums “Tilde”, kas inovatīvu tehnoloģiju izstrādē investējis ne tikai savus, bet arī 1,3 miljonus eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Viens no virzieniem, kuros “Tilde” darbojas, ir t.s. virtuālais asistents. Latvijas mediju telpā ziņas par “Lauru” parādījās 2015.gadā.
Vērtējumos tika uzsvērts, ka šis virtuālais asistents ne tikai mijiedarbojas ar lietotājiem (atbildot uz jautājumiem un iesaistoties īsās sarunās angļu valodā), bet dialoga laikā spēj demonstrēt emocijas, padarot saziņu interesantāku.
Laikam ejot, “Tilde” šo virzienu ir attīstījusi sazobē ar citu sava darba aspektu – mākslīgā intelekta, ja tā var teikt, uztrenēšanu saziņai latviešu valodā vispār.
Pielietojums ir acīmredzams – piemēram, viens no sadarbības partneriem, Uzņēmumu reģistrs, atgādina, ka reģistrs ikdienas saziņā ar cilvēkiem objektīvi sastopas ar jautājumiem, kas atkārtojas, līdz ar to paveras plašs lauks virtuālam asistentam, kas piemērots konkrētās struktūras, šajā gadījumā Uzņēmumu reģistra, vajadzībām.
Cits mākslīgā intelekta aspekts, runas atpazīšana, svarīgs citam sadarbības partnerim, Latvenergo, kas ik dienu saņem simtiem autoatbildētājā ierunātu ziņu, kuru atšifrēšanai teksta formā noderētu tehnoloģijas, ar kuru attīstību strādā “Tilde”. Jau testēšanas posmā uzņēmums secināja, ka “Tildes” piedāvātās tehnloģijas nevainojami atšifrē 70% no ierunātajām ziņām.
Citiem vārdiem sakot, šīs tehnoloģijas ļauj to lietotājiem gan atbrīvot no rutīnas darba par labu kādam nozīmīgākam uzdevumam strādājošos, gan nodrošina komunikāciju 24 stundas diennaktī un septiņas dienā nedēļā.
Jāpiezīmē, ka “Tilde” interešu lokā ir arī mobilo sakaru lietotāji, kuru ērtībai savukārt ir tapis lietotne “Beta” – pirmā lietotne, ka īpaši pielāgota latviešu valodai, proti, jau iepriekš minētā virtuālā asistente “Laura” ļauj mobilajiem telefoniem saprast latviešu valodā dotas komandas un diktētus tekstus.
Ir projekti, kuru nozīme skar visu nāciju un atklājas ilgākā termiņā. Piemēram, mašīntulkošana. Mūsdienu digitālajā laikmetā latviešu valodas tālākai pastāvēšanai ir izšķiroši svarīgi, vai to lietos digitālajā vidē.
Eiropas Savienības pētījums liecina, ka no 30 valodām 21 ir uz digitālās izmiršanas robežas, tātad situācija ar t.s. nelielajām valodām 21.gadsimtā ir patiešām sarežģīta.
Par laimi latviešu valodai laika gaitā “Tildes” radītā pareizrakstības pārbaudes sistēma ir augusi un attīstījusies par rīkiem pilna teksta tulkošanai.
Iemācīt mākslīgo intelektu tulkot no/uz latviešu valodu ir visnotaļ sarežģīts uzdevums, jo, kā norāda “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs, latviešu valoda ir bagāta ar, piemēram, pamazināmajām formām, kuras angļu valodā atveidot grūti.
Tomēr “Tilde” ar to tiek galā, par ko liecina panākumi starptautiskās mašīntulkošanas sacensībās. Ja 2017.gadā uzņēmuma risinājums tika atzīts par labāko mašīntulkošanai latviešu valodā, tad 2018.gadā “Tilde” apsteidza tādu vispārzināmu koncernu kā “Google”, “Microsoft” un “Yandex” piedāvātos risinājums arī mašīntulkošanai igauņu valodā.
Jāpiezīmē arī, ka “Tildes” izstrādātos mašīntulkošanas rīki tika veiksmīgi izmantoti Igaunijas, Bulgārijas un Austrijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē vajadzībām.
Eiropas Savienība zināšanu ekonomikas attīstīšanu uztver ļoti nopietni. Piemēram, jaunu komercializējamu tehnoloģiju un produktu izstrādei Eiropas Savienības fondu Praktisko pētījumu programmā pieejami 76,5 miljoni eiro, savukārt Pēcdoktorantūras pētījumu programmā, kas orientēta uz jaunajiem zinātniekiem, – 64 miljoni eiro.
Saprotams, ka konkurence ir sīva, tomēr “Tildes” piemērs liecina, ka pastāvīga zinātnes un pētniecības attīstība uzņēmumā, sadarbība ar zinātnes institūtiem, Latvijā var radīt pasaules līmeņa konkurētspējīgus produktus. Viss atkarīgs no pašu intelekta un uzņēmības.
IKT jomā ar Eiropas Savienību struktūrfondu līdzfinansējumu šobrīd Latvijā kopumā tiek īstenoti 36 praktiskās pētniecības projekti, ieguldot tajos 8,8 miljonus eiro.
