Siles velosipēdu novietošanai – kā 1940. gada 7. septembrī regulēja satiksmi un cīņu ar garnadžiem 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem padomju okupācijas apstākļos “Jaunāko Ziņu” vietā nākušais laikraksts “Padomju Latvija” vēstīja: “Rīgā dzīvākos satiksmes centros ietvju malās līdz šim varēja redzēt daudzus atstātus velosipēdus.
To braucēji, ieejot kādā iestādē, velosipēdus bija spiesti atstāt pie ietvju malām vai namu sienām. Velosipēdi bieži apgāzās, aizsprostojot ielu.
Tautas milicijas Rīgas prefektūras iecirkņa priekšnieks satiksmes lietās G. Matīss izteicās: “Lai to novērstu, patlaban pie galvenā pasta un AEV (Armijas ekonomiskā veikala) nama iekārtotas īpašas siles velosipēdu novietošanai.
Turpmāk tādas velosipēdu novietnes ierīkos pie visām galvaspilsētas lielākām ēkām un dzīvākos satiksmes centros. Silēs būs ierīkota arī īpaša cilpa, kur velosipēdu piesiet. Tādā kārtā to nevarēs nozagt īpašnieka prombūtnē.
Uz to jāvērš velosipēdistu uzmanība, jo novērots, ka viņi vēl nav ievērojuši, kādam nolūkam šīs jaunās ierīces domātas.” Tā kā 30. gadu otrajā pusē, dzīves līmenim pamazām pieaugot, strauji bija sācis augt arī veloīpašnieku skaits, Rīgas un arī citu lielāko pilsētu pašvaldības jau tolaik atzina, ka nepieciešams iedibināt kārtību velosipēdu novietošanai pie iestādēm.
1936. gadā tā izpaudās kā īpašas novietnes, kur velosipēdu varēja atstāt sarga uzraudzībā “par mērenu atlīdzību”. Problēma acīmredzot tomēr netika atrisināta, un to neatrisināja arī padomju apstākļos 1940. gadā ar “silēm”, kas, šķiet, bija līdzīgas tolaik presē publicētajām Vācijas parauga velonovietnēm.
