Silenieks: Šobrīd sabiedriskos medijus nevar ietekmēt ne sabiedrība, ne valsts vara 85
“Pirmā problēma ir tā, ka valstij piederošu mediju nosauc par sabiedrisko mediju, sabiedriskajam medijam vajadzētu kā Lielbritānijā – piederēt sabiedrībai vai sabiedriskai organizācijai,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Viesturs Silenieks, biedrības “Drone Force – Europe” valdes priekšsēdētājs.
LSM.LV, LTV1 un LTV7 esot tieši tādas pašas kā pārējās valsts uzturētas struktūras.
Tas nav tautas vadīts medijs, bet gan valsts budžeta finansēts. Ja sabiedrība maksātu abonēšanas maksu, tad sabiedrība šo mediju uzturētu.
“Ja sabiedrība uzturētu, tad tā arī varētu noteikt saistošākās tēmas jeb “pasūtīt mūziku”. Sabiedriskais medijs jau sen stratēģiski pareizi no viņu savtīgā viedokļa nosauc sevi par tautas mediju, lai valdošā vara it kā nekomandē, bet budžetu tāpat kā citām valstiskām struktūrām piešķir Saeima. Šobrīd sabiedriskos medijus nevar ietekmēt ne sabiedrība, ne valsts vara! Ja sāktos karš, sabiedriskajam medijam būtu vara izdomāt, kuru aicināt uz tiešo ēteru, tajā pašā laikā varbūt premjerei būtu jādodas uzrunāt tauta, bet sabiedriskais medijs varētu padomāt un arī atteikt, ja vēlētos.” Silenieks uzskata.
Jau ziņots, ka 12. augustā atklāta jauna sabiedrisko mediju portāla “LSM” sadaļa “LSM+”, kurā turpmāk vienkopus būs skatāms, klausāms un lasāms viss sabiedrisko mediju saturs citās valodās – ziņas, analītika un unikāli stāsti angļu, krievu, ukraiņu, baltkrievu un poļu valodā, aģentūru LETA informēja Latvijas Televīzijā.
Tiecoties paplašināt citās valodās pieejamā satura apjomu, Latvijas Televīzija izveidojusi jaunu zīmolu “LSM+”, kurā ietverts līdzšinējais “RUS.LSM” saturs mazākumtautībām, izceļot un turpmāk portālā ļaujot ērtāk atrast arī sadaļas ukraiņu, baltkrievu un poļu valodā, kā arī “ENG.LSM” saturs – starptautiskai auditorijai veidotas ziņas no Latvijas.
Uzņēmumā skaidro, ka “LSM” zīmolam pievienotā “+” zīme simbolizē sabiedrisko mediju portāla pievienoto vērtību – bagāto un daudzveidīgo saturu, kas dažādās valodās pieejams ikvienam bez ierobežojumiem.
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede skaidro, ka sabiedriskā medija mērķis un uzdevums ir nodrošināt efektīvu un mērķtiecīgu komunikāciju ar cittautiešiem, t.sk. Latvijas mazākumtautību auditoriju, noturēt to Latvijas informatīvajā telpā, ātri un ērti sniedzot uzticamu un daudzveidīgu informāciju. Līdz šim bagātīgākais saturs citās valodās runājošajiem veidots krievu un angļu valodā.
“Ar šīm pārmaiņām mērķtiecīgi paplašinām arī citu valodu piedāvājumu, piesaistot žurnālistus un redaktorus, kuri ne tikai spēj radīt saturu ukraiņu, balkrievu un poļu valodā, bet arī pārzina Latvijas vidi un sabiedrību, kas ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu sabiedriskā medija veidotā satura augstās kvalitātes prasības,” norāda Priede.
Viņš pauž, ka saturs ukraiņu, baltkrievu un poļu valodā šobrīd portālā pieejams mazākā apjomā, nekā citās valodās, tomēr uzņēmums apņēmies turpināt risināt autoru piesaistes un satura veidošanas izaicinājumus, lai interesenti varētu gūt arvien vairāk aktuālas un uzticamas informācijas. Perspektīvā “LSM+” sabiedriskajam medijam pavērtu iespējas esošajai valodu saimei pievienot saturu vēl citās valodās, piebilst Priede.
Sabiedrisko mediju portāls “LSM” izveidots 2013.gadā. “Gemius” publicētajā Latvijas interneta lietotāju apmeklētāko vietņu TOP 20 kopējās statistikas topā LSM.lv stabili turas TOP 3 ziņu portālu vidū, sasniedzot vidēji 700 000 lietotāju mēnesī.
