No 15. līdz 17. aprīlim Siguldā trīs kilometru garumā ikviens varēs apskatīt un izšūpoties 100 īpaši festivālam “Latvija šūpojas Siguldā” veidotās unikālās šūpolēs.
No 15. līdz 17. aprīlim Siguldā trīs kilometru garumā ikviens varēs apskatīt un izšūpoties 100 īpaši festivālam “Latvija šūpojas Siguldā” veidotās unikālās šūpolēs.
Publicitātes foto

Šūpoļu gatavošana 0


Šūpošanos Lieldienās veica šim nolūkam speciāli uzstādītās šūpolēs, kuru savlaicīga sagatavošana bija svarīgs process. Ozola vai oša kārtis šūpolēm gāja meklēt pieredzējuši vīri, jo kura katra jau nederēja. Zaraina vai bojāta varēja svētku laikā salūzt, kas galīgi nebija vēlams. Kārtis tika laikus apžāvētas, lai būtu izturīgākas.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Lasīt citas ziņas

Šūpoles cēla kalna galā, vislabāk starp diviem kokiem. Tās necēla uz auglīgas zemes, lai to neizdangātu un nemazinātu auglību. Tās necēla arī upmalās, lai nesadusmotu ūdeņus. Kalngals deva gan skaistu ainavu, gan bija tuvāk saulei. Divi augoši koki šūpoļu sānos palīdzēja tās labāk atsaitēt un nostiprināt. Šūpoļu dēlis bija paprāvs, lai uz tā varētu kārtīgi izšūpoties vairāki pieauguši cilvēki, tādēļ šūpoļu statīvam bija jābūt ļoti izturīgam. Vairākas dienas pēc izšūpošanās šūpoles noņēma un sadedzināja. Tautas ticējums biedēja, ka tad raganas nākot šūpoties. Katrā ziņā šādas – lielas un augstas – šūpoles bija bīstamas. Tā kā šūpoles kāra virvēs, tās augšpusē ātri izdila un varēja satrūkt, piedevām bija jāsāk sūri strādāt.

Uzzināt, kā top pamatīgas šūpoles etnogrāfiskā stilā, var Brīvdabas muzejā. “Nupat mēs pabeidzām kārtīgas – piecus metrus augstas tradicionālās koka šūpoles, kuras uzstādījām pie Garkalnes bibliotēkas,” stāsta Edgars Melnis, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja koka restaurators.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šūpoļu sānu daļu veidošanai izmantoti sešus metrus gari, dziļi impregnēti apaļi kokmateriāli ar 28 cm diametru resgalī. Sānu malas veido trīsstūris – te tas ir 5 metrus plats. “Vislabāk būtu izveidot vienādmalu trīsstūri, jo tas būtu stabilāks, šūpojoties lielākam cilvēku skaitam,” piebilst meistars. Šūpoļu augšējā daļa iesēdināta sānu daļu savienojumā. To katrā pusē balsta šķēršļi vai rokas, kas slīpi turas sānos. Koka virsma ir fakturēta ar slīmestu un atstāta tīra, lai labāk elpo. Sāni ir nedaudz sagāzti – par 10% – uz vidusdaļas pusi, kas vairo konstrukcijas stabilitāti. Pati šūpoļu pamatne – 215 cm garš un 45 cm plats šūpulis – atļauj tur satilpt veselai ģimenei. Šūpoļu pamatni tur četras 430 cm garas egles kārtis. Katra augšpusē ar diametru apmēram 7 cm un apakšā ap 10 cm. Kārts virsmas fakturētas ar slīmestu un nav lakotas.

Stiprinājumi gatavoti no metāla savilcējstieņiem un namdaru skrūvēm. Tā kā šūpoles bija izgatavotas no mitra koka, jārēķinās, ka koks nosēdīsies un skrūves būs jāpievelk. “Skrūvju pievilkšanu vislabāk veikt katru gadu pirms sezonas sākšanās. Metālu skrūvju galvas var piesegt ar dekoratīvu un noņemamu koka cepurīti vai tapu. Koka galus šūpoļu augšpusē vislabāk nesegt ar kapara jumtiņiem. Tie ne tikai aizsargās koka galus no pārlieka mitruma, bet arī, ūdenim notekot no kapara, koks tiks papildus antiseptizēts,” padomu dod Edgars Melnis.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.