Sildot ekonomiku, jau domā par dzesēšanu? Aicina kritiski izvērtēt jaunu būvniecības projektu uzsākšanu Latvijā 3
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Būvniecības izmaksas gada laikā jau ir kāpušas par 6,6% un, turpinoties nelabvēlīgai globālajai situācijai (loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana u.c.), varētu sasniegt arī 11,4% pieaugumu.
Tādas prognozes būvniecības nozarei šomēnes izteikusi Ekonomikas ministrija.
“Latvijas Avīze” interesējās, vai noslēgtie līgumi par skolām, bērnudārziem, ceļiem un tiltiem ir izpildāmi. Vai būvnieki neatsakās no sākotnējiem cenu piedāvājumiem iepirkumos?
Pasūtītājiem jākļūst profesionālākiem
“Manā rīcībā nav Centrālās finanšu un līgumu aģentūras vai Latvijas Pašvaldību savienības operatīvās informācijas par pārtrauktiem būvniecības līgumiem – to šīs organizācijas neatklāj.
Taču zinu, ka būvnieki iet pie pasūtītājiem ar objektīva cenu kāpuma pamatojumu, jo likumdošana arī tagad pieļauj ES līdzfinansētos projektos cenu izmaiņas 15% apmērā,” informēja Gints Miķelsons, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes valdes priekšsēdētājs un biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” vadītājs.
Tas gan attiecoties uz noslēgtajiem līgumiem. Par jaunajiem iepirkumu konkursiem Gints Miķelsons domā tā: “Pasūtītājiem šajā laikā jākļūst vismaz divas reizes profesionālākiem, lai pareizi novērtētu iesniegtās būvnieku kontroltāmes, jo tieši uz šī pamata notiek iepirkums.
Piesakās jau arī avantūristi, un uzvarētāja noteikšanā, protams, joprojām dominē zemākās cenas piedāvājuma princips. Ja pasūtītājam ir labs eksperts, ņemtas vērā arī Ekonomikas ministrijas publicētās sadārdzinājuma prognozes un tāme saskaņā ar tām noindeksēta gadījumos, kad būvniecības termiņa līgumi ir garāki par 12 mēnešiem, tad visam vajadzētu būt labi.”
Jāsamazina iepirkumu termiņi, jāindeksē cenas
Ilustrējot nozares problēmas ar garajiem konkursiem publiskajos iepirkumos, būvnieku pārstāvis minēja “pēdējā mēneša klasiku”: “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”), kas ir viens no lielākajiem pasūtītājiem publiskajā sektorā, konkursu par “Tabakas fabrikas” pārbūvi izsludināja šā gada februārī, bet lēmumu pieņēma tikai augustā.
Tas bijis par labu zemākajai cenai, kurā būvniekam jāpiegādā diezgan daudz metāla un koka konstrukciju. Uzvarējušais būvnieks tāmi vēlreiz pārrēķinājis – atbilstoši tagadējai situācijai. Iznācis 30% sadārdzinājums, un viņš izmantoja iespēju atteikties, to objektīvi pamatojot.
Atteicies arī otrs, taču beigās līgums tomēr noslēgts ar būvnieku, kurš savā tāmē bijis vairāk trāpījis šim laikam pieņemamā budžetā.
“Lai risinātu problēmas ar garajiem tenderiem, esam iesnieguši priekšlikumus attiecīgajās instancēs izmaiņām publisko iepirkumu likumā par lēmuma pieņemšanas termiņa samazināšanu līdz trim mēnešiem.
Ierēdniecība gan uzskata, ka arī tagadējie divreiz garākie esot labi. Otrs mūsu priekšlikums ir par vadlīnijām publiskajiem pasūtītājiem, kā būvmateriālu pieaugumu pareizi indeksēt būvniecības līgumos gadījumos, kad tie ilgāki par vienu gadu.
Indeksācijas priekšlikumus esam iesnieguši jau vairākas reizes, pēdējā bija 26. augustā. Joprojām aicinām Ekonomikas ministriju kā par būvniecības nozari atbildīgo valsts pārvaldes iestādi organizēt diskusiju ar publisko iepirkumu veicējiem un visiem būvniecības nozares dalībniekiem, lai rastu vienu cenu indeksācijas mehānismu visos publiskajos būvniecības iepirkumos,” uzsvēra Gints Miķelsons.
Aicina iepauzēt, lai nepārmaksātu
Būvniecības pārkaršanas riski, pieaicinot nozares ekspertus, pirms nedēļas vērtēti arī Saeimā Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Tās vadītājs, Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pēc sēdes izplatīja paziņojumu, kurā publiskos pasūtītājus esošajā situācijā aicināja “kritiski izvērtēt jaunu būvniecības projektu uzsākšanu laikā, kad vairākas pazīmes liecina par būvniecības nozares pārkaršanu. Šādos apstākļos gan valsts, gan Latvijas iedzīvotāji krietni pārmaksās par būvniecību – par darbaspēku un izejmateriāliem, turklāt tas Latvijas ekonomikā un tautsaimniecībā radīs daudzas citas problēmas.”
Dombrovskis brīdina, ka “sekas, ko rada šāda situācija, Latvijā jau piedzīvojām laikā no 2006. līdz 2010. gadam. Būtu ārkārtīgi bezatbildīgi pieļaut tādas pašas kļūdas kā nesenā pagātnē, pakļaujot valsti un iedzīvotājus ekonomiskām grūtībām tuvākajā nākotnē”.
Šajā sēdē piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Tautsaimniecības komitejas padomnieks Aino Salmiņš, kurš pēc tās “Latvijas Avīzei” pauda savu viedokli: “Saeimas komisija kopumā nebija tik optimistiska kā valdība, kas uzskata, ka kopumā nozarē nekas traks nenotiek.
Saeimas komisijas sēdē tomēr bija arī citi viedokļi: bez materiāliem cenu neprognozējamību rada arī elektrības, gāzes un citu resursu ievērojamais cenu pieaugums. Plus inflācija un vēl kāds aspekts, par kuru pārāk plaši nerunā: Latvijas būvniecībā algas pirms pāris gadiem “pelēkajā” zonā bija 40%, tagad – 28%. Arī tas ir iemesls, kādēļ nozarē ceļas izmaksas.
Kopumā dominēja priekšlikumi, ka, būvmateriālu cenām un algu pieaugumam nekrītoties, kontrolēti būtu jāmazina sabiedrisko pasūtījumu un ES fondu apjomi būvniecībā. Te gan jāatzīmē, ka Finanšu ministrijas publiskā pasūtījuma sadaļa vēl nemaz nav zināma.
Šajā sakarā LPS tomēr prasīs, lai ekonomikas sildīšana nenotiktu vienīgi ar valsts pasūtījumiem, bet būtu arī pašvaldību iesaiste, realizējot augstas gatavības projektus. Mums noteikti jāturpina, piemēram, ēku siltināšanas projekti.
Novados masveida panika un atteikšanās no projektiem nav vērojama. Taču nākamgad, veidojot budžetus, atsevišķi būvniecības projekti varētu būt arī pieturēti vai pat izņemti no darbakārtības,” vērtē Aino Salmiņš.
“Sāpoša zoba” labošanu atlikt nevar
“Sadārdzinājums būvniecības specifiskos projektos tagad ir 40% un pat vairāk. Cenas šobrīd ir tādas – ja vien var nebūvēt, tad labāk ir atlikt. Taču mums ir tādi objekti, kurus atlikt nevar,” kritisko sadārdzinājuma situāciju “Latvijas Avīzei” raksturoja Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.
“Mūsu gadījumā nevaram atlikt ūdens attīrīšanas jaudu palielināšanas projektu, jo novada teritorijā darbību sāk arvien jauni uzņēmumi. Līdz ar to kapitālsabiedrībai “Ādažu ūdens”, kurai šīs attīrīšanas ietaises jātaisa, esam ļāvuši palielināt valsts aizņēmumu – nav citas izejas.
Ja vien būtu kādas rezerves jaudas, vēl kādu laiku ciestos un cerētu uz cenu “nomierināšanos”, bet šobrīd mums nav izejas, kā ar sāpošu zobu – maksā, cik prasa, lai tikai to izrautu un tiktu vaļā no sāpēm,” skaidro Sprindžuks.
Pēc reformas iepirkumi kļuvuši vēl garāki
“Ar tagadējām procedūrām, ja pasūtītājam jāņem aizņēmums Valsts kasē, saskaņošanas un lēmuma sagaidīšanas laiks ir tikai palielinājies un pastāv reāls risks, ka nevaram iekļauties arī tagad noteiktajos sešos mēnešos,” par situāciju, kas vēl vairāk sarežģījusies pēc īstenotās administratīvi teritoriālās reformas, “Latvijas Avīzei” pastāstīja bijušā Ilūkstes, tagad Augšdaugavas novada deputāts, Ilūkstes pilsētas administrācijas būvinženieris Reinis Līcis.
Pagājušā gada izskaņā bijusī Ilūkstes novada dome pieņēmusi lēmumu par pamestās ēkas pārbūvi dzīvokļiem. Rinda uz dzīvokļiem Ilūkstē esot izveidojusies jau tuvu pie pusotra simta, bet dzīvojamais fonds – pamatā no padomju laikiem.
Pilsētā dzīvo apmēram 2500 iedzīvotāju. Tendence, ka cilvēki no laukiem pārceļas uz pilsētām, joprojām turpinoties. Līdzīga situācija esot arī otrajā bijušā novada pilsētā Subatē.
“Netālu no Ilūkstes ir ciematiņš Pašuliene. Tur stāv pašvaldības māja ar brīvi pieejamiem dzīvokļiem, bet neviens tur tāpat nevēlas dzīvot, jo nav tādu pakalpojumu pieejamība kā, piemēram, Ilūkstē. Ēka, ko tagad pārbūvējam par dzīvokļiem, nebija izmantota trīs gadus.
Sākotnēji pirmās Latvijas brīvvalsts laikā tā bija celta kā tuberkulozes slimnīca, pēc 90. gadiem otrās brīvvalsts laikā pielāgota sākumskolai. Skolēnu skaitam samazinoties, mums ir palikusi vidusskola. Izpētījām, ka atbrīvoto ēku iespējams pielāgot dzīvokļiem, un tā tagad esam vieni no pirmajiem, kam kovida naudu piešķīra tieši dzīvojamās mājas izbūvei.
Cik zinu, Smiltene un Valmiera pašlaik ir vienīgās pašvaldības ārpus Rīgas, kas dzīvojamā fondā ko spējušas uzcelt no jauna,” par ieceri un iespējām stāstīja Ilūkstes būvinženieris.
Projektēšana janvārī uzsākta par novada naudu. Projekts bijis aprīļa vidū, iepirkums par būvdarbiem noslēdzies maija beigās. “Tad cenas gāja jau augšā un būvnieki ar saviem piedāvājumiem gāja pa plānu ledu. Pretendenti bija četri. No pašvaldības problēma radās saistībā ar teritoriālo reformu, jo visi lēmumi bija jāsaskaņo jaunajā Augšdaugavas novada pārstāvju sastāvā.
Līdz ar to process ievilkās vēl par diviem mēnešiem un noslēdzās augustā, no idejas līdz tās realizācijas sākšanai tikām astoņos mēnešos. Projekta summa ir nepilni 400 000 eiro, un uzvarēja SIA “KraftWork” no Olaines. Būvnieks ir sācis strādāt, taču jau brīdinājis, ka ar materiālu piegādēm būs kavēšanās. Cerams, ka salīgtajā summā iekļausimies,” domā Reinis Līcis.
Pārbūvējot ēku, taps desmit jauni dzīvokļi, un tiem jābūt gataviem nākamgad februārī.
