Silda un vēsina – komprese 0
Jau mūsu senči zināja, ka mitri uzliekamie jeb komprese uz sāpēs degošiem locekļiem vai drudzī karstošas galvas var ciešanas atvieglot.
Vēsa vai karsta, sausa vai mitra pārsēja, ko vēl nosedz ar siltu materiālu, iedarbīgumu, ārstējot dažādas kaites, 19. gadsimta sākumā pirmais pārliecinoši demonstrējis vienkāršs zemnieks Vincents Prisnitcs, bet uz visas Eiropas atpazīstamības skatuves to uzvedis ūdensdziedniecības guru Sebastians Kneips. Komprese vai nu šķīdina un uzsūc lieko, kas radies slimības gaitā, vai nodrošina papildu siltumu vai vēsumu, kas sekmē atveseļošanos, skaidro ārste un dziedniece Dzintra Bankova.
Vēsināt vai sildīt?
Gan izmantojamā materiāla, gan iedarbības specifikas ziņā komprešu klāsts ir neaptverami plašs.
Vairāk pazīstamas un biežāk lietotas ir vēsas un mitras siltumu uzkrājošas kompreses.
Ja traucēts miegs vai uz nervu pamata radušās asinsrites problēmas, istabas temperatūras ūdenī samērcēts ietinamais, uzlabojot asinsriti, ļauj ķermenim pamazām sasilt un, paturēts vismaz stundu, atslābina un nomierina.
Sākoties saslimšanai, kas izraisījusi drudzi un augstu temperatūru, labākais palīdzības veids ir aukstas kompreses, kas izraisa svīšanu. Visu ķermeni vai atsevišķas vietas ietin aukstā ūdenī samērcētā materiālā, virsū liek plēvi un siltu segu un tur līdz divām stundām. Sviedru izdalīšanās liecina, ka organisma aizsargspējas aktivējušās. Pretī īpaši jutīgām vietām uz mitrā pārsega papildus var uzlikt arī ledus pūsli.
Pēc šādas kompreses noņemšanas parasti jūtams liels nogurums, kas pāriet saldā un atveseļojošā miegā.
Vēl straujāka asinsapgādes uzlabošanās, līdz ar to – temperatūras krišanās, kairinājuma un sāpju mazināšanās panākama ar karstumu izvelkošu ledainu apliekamo. Tādu lieto, ja ir elpceļu iekaisums, kakla kaites, ekzēma, asins sastrēgums vēnās, artrīts, podagra, sastiepums, izmežģījums, sasitums, asinsizplūdums. Tikko komprese sasilst, tā jānoņem un jāapmaina pret jaunu – tik ilgi, līdz sākas kārtīga svīšana.
Ir reizes, kad vajadzīga karsta komprese. Aizturot ķermeņa siltumu, tā iedarbojas nomierinoši, atslābina atsevišķus krampjaini savilktus muskuļus vai visu pārgurušo muskulatūru, mazina hronisku locītavu kaišu radīto diskomfortu, atvieglo kolikas gremošanas traktā, uzlabo aknu, nieru un urīnpūšļa darbību.
Var izmantot arī ar vajadzīgās temperatūras šķidrumu piepildītu pudeli.
Noder visiem dzīves gadījumiem
Jebkuras kompreses iedarbību iespējams pastiprināt vai ievirzīt kāda konkrēta efekta sasniegšanai, ja lieto dažādas piedevas. Noderīgi gan pārtikas produkti ar dziednieciskām īpašībām, gan ārstniecības augi, māli, dūņas. Izmantojami dažādu zālīšu novārījumi, pirtsslotiņas, pirtsrituāla laikā veikti ietinumi augos, lāvas apklāšanai gatavoti zāļu paladziņi. Arī pindas – ar dabas vielām un augiem pildīti maisiņi, kuriem laiž cauri karstu tvaiku, lai ar uzspiedieniem un masējošām kustībām aktivētu svarīgus enerģētiskos punktus.
Cik kaišu un cilvēku, tik komprešu variantu. Bieži vien vispiemērotāko var ieteikt tikai ārsts. Ja darbojas, paļaujoties uz paša izpratni, jāatceras – jo radošāka, bet vienlaikus zināšanās balstīta būs pieeja, jo rezultāts labāks.
* Kad bērniņam sāp auss, silts apliekamais stāvokli var tikai sarežģīt. Lai līdz nokļūšanai pie ārsta tomēr mazinātu iekaisumu un atvilktu tūsku, labāk lietot degvīna un ūdens maisījumā samitrinātu kompresi, pirms tās uzlikšanas ādai uzziežot maigu krēmu vai eļļu. Turklāt komprese jānovieto nevis tieši uz auss, bet atstājot gliemežnīcu vaļā. Un nekādu dziedinošu svešķermeņu dzirdes kanālā!
Tiem, kuri mokās ar migrēnu, palīdz augu maisījumu maisiņi, ko uzklāj kā salveti, taču vienam tie vajadzīgi sasildīti, citam – auksti. Kādam kāpostu lapa, citam – marlītē ielikti skābi kāposti.
* Ja gadās sarežģījumi ar acīm – gan saraudātām, gan pārpūlētām, uz tām patur marlītē ieliktu svaigi sarīvēta kartupeļa putriņu, pašaudzēta gurķa šķēlīti, ķime- ņu sēklu novārījumā vai melnajā tējā samitrinātu drāni- ņu, kumelīšu tējas maisiņus. Visbiežāk ar to būs gana un par diskomfortu varēs aizmirst. Ja ne – jādodas pie ārsta.
* Pret nagu sēnīti un papēžu plaisāšanu palīdz apšu vai papeļu pumpuru izvilkums eļļā vai degvīnā. Pēc pirts vai pēdu vannošanas uz kājas uzliek šajā šķidrumā samitrinātu vates kompresi, pāri plēvīti, virsū uzvelk vilnas zeķi.
Īsto kompresi sāpošām locītavām
Ja nomoka locītavu kaites, palutināt tās ar gadalaikam atbilstošu kompresi nozīmē mazināt sāpes, uzlabot vielmaiņu un asinsapgādi, tātad – dziedināt.
* Vasarā vispiemērotākās ir dadža, ceļtekas, helēnas ālantes, ceriņu, vītola, bērza lapu kompreses un suteklīši (karsti šo augu uzliekamie), kas visspēcīgāk iedarbojas pirtī, bet tikpat labi lietojami arī citos ap- stākļos. Der arī mārrutka lapas, bet ar tām jābūt piesardzīgiem. Brunete būs sajūsmā par lakstu spēcīgo iedarbību, savukārt blondīne var iedzīvoties čulgās.
* Ziemā locītavām patīk kāpostu lapas, vārītu kartupeļu masa, kam pievienots sāls vai Tibetas piena sēnes rūgušpiens.
Ja sāp elkonis vai ceļgals, palīdzēt var kefīra, rūgušpiena vai Tibetas piena sēnes komprese, jo skābs darbojas atvelkoši – šķidrums pārtop siera pankūkā, taču iekaisums ir no locītavas laukā.
* Ja moka hroniskas sāpes un locītavas ir mazkustīgas, stīvas un čirkstošas, tām par svētību ir siltumā veiktas procedūras. Taču, ja iekaisums akūts – locītava ir karsta un apsarkusi, sildīt nedrīkst. Tāda kaite jādzen prom ar vēsumu. Asinsvadiem sašaurinoties, gan tūska mazinās, gan tiek noņemts liekais karstums.
* Iekaisušām, poliartrīta skartām locītavām palīdz ledusskapī atvēsinātu grūbu vai zirņu maisiņš – tāda komprese uzreiz mazina sāpes. Tomēr ledu likt ne-drīkst – tā ar aukstumu var apdedzināt.
* Suteklis ar sāpošām locītavām vislabāk sadarbojas ziemā, un ideālākā procedūras vieta – pirts. Lai nodrošinātos pret iespējamu alerģisku reakciju, vēlams ādu pirms kompreses uzlikšanas sasmērēt ar kādu locītavu veselībai paredzētu ziedi.
Sevišķi tas attiecas uz kaltētu paparžu lapu lietošanu. Zaļas tās nekad ādas apdegumu neizraisa, bet ar izžāvētām un tad ūdenī atdzīvinātām papardēm šāda reakcija iespējama. Toties izmērcētas un sasildītas helēnas ālantes lapas locītavu ietinumos ir efektīvs pretradikulīta līdzeklis. Tikpat iedarbīgas ir sasutinātas ceriņu lapas. Atsāpinošs efekts piemīt gan zaļiem, gan izmērcētiem rūgtajiem augiem – pelašķim, vībotnei, vērmelei.
* Sena locītavu iekaisuma un kaulu sāpju mazināšanai iedarbīguma ziņā nenovērtējami ir apliekamie un suteklīši ar tauksaknes piedevu. Kompreses piesūcināšanai der gan lapu sula un novārījums, gan svaigi sarīvēta vai pienā pavārīta sakne, gan no šī auga gatavota ziede.
Izmežģījuma vai lūzuma gadījumā īsts pretsāpju un dzīšanu veicinošs brīnumlīdzeklis ir sasmalcinātas vērmeles lakstu putriņa.
* Pret osteohondrozi labi palīdz apliekamais, kas samērcēts medicīniskās žults (nopērkama aptiekā), kamparspirta un sarkano piparu izvilkumā. Sastāvdaļas uz septiņām dienām atstāj sakosties, šajā šķidrumā izmērcē nelielu frotē dvielīti, saloka to divām kārtām un klāj uz problēmu zonām. Šāda komprese gan atsāpina, gan dziļi izsilda.
* Pret sāpēm, ko izraisa osteohondroze un seni sa- rētojumi, der arī alvejas sulas, medus un degvīna maisījums.
* Vēnu iekaisuma izraisītas sāpes remdē ziede, ko gatavo no rupjmaizes ķieģelīša un kafijas dzirnaviņās samalta kastaņa putriņas, ko samaisa ar cūku taukiem.
Ieteikumu komprešu izmantošanai ir neskaitāmi daudz. Ar tām darboties nozīmē izzināt sevi, iepazīt dabu, apgūt veselības mācības pamatus. Bet, ko nezinām paši, labāk pajautāt zāļzinim vai fitoterapeitam.
