“Silava”: Mērķtiecīga mežsaimniecība Ziemeļeiropā var nozīmīgi mazināt klimata pārmaiņas 0
Mērķtiecīga mežsaimniecība Ziemeļeiropā, tostarp Latvijā var nozīmīgi palīdzēt samazināt klimata pārmaiņas, trešdien starptautiskajā meža nozares konferencē “Klimats, nākotne, meži” pauda Latvijas mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” direktors Jurģis Jansons.
Viņš prognozēja, ka kopējā Eiropas meža ekonomiskā vērtība nākotnē saruks, mežā būs vairāk dažādu dabisko traucējumu, tādēļ samazināsies lielu koku īpatsvars.
Koksnes resursu avots
Eiropas Dienvidu daļā apmēram 34% mežu gadsimta beigās lielā sausuma dēļ mežsaimniecībai vairs nebūs piemēroti. Tāpēc koksnes resursu avots nākotnē būs Eiropas zaļā daļa, Ziemeļeiropa.
“Mēs kā reģions esam atbildīgi par to, kur Eiropa kā lielāks reģions iegūs koksnes resursus,” sacīja Jansons, norādot, ka efektīvi nestrādājot Ziemeļeiropas reģionā, alternatīva koksnes ieguvei būs tropu mežu ekosistēmas. “Mērķtiecīga mežsaimniecība Ziemeļeiropā var nozīmīgi palīdzēt samazināt klimata pārmaiņas,” pauda Jansons.
Viņš atzina, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņu radītās sekas, aktualizējies jautājums, kā mežsaimniecība var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas, kur iespējams uzkrāt oglekli.
“Atbilde ir ļoti vienkārša – meža un cilvēku mijiedarbībā,” sacīja institūta direktors, piebilstot, ka visā meža ekosistēmā ogleklis uzkrājas, to piesaistot fotosintēzes procesā.
Oglekļa uzkrāšanas stratēģijas
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, saimniekojot efektīvi un mērķtiecīgi arī teritorijās ar skarbāku klimatu, var panākt ļoti labu oglekļa uzkrājumu. Eksperts atzina, ka oglekļa uzkrāšanai ir vairākas stratēģijas, kā nodrošināt augstāku ražību, tostarp, nodrošinot augstāku mežaudžu ražību vai uzkrājot oglekli mežā līdzīgi kā bankā.
Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka 60 līdz 70 gadus vecās kokaudzēs vidējais oglekļa uzkrājums gadā ir apmēram par 30% augstāks nekā 120 līdz 140 gadus vecās kokaudzēs.
Tas nenozīmē, ka audzēm kļūstot vecākām ogleklis vairs neuzkrājas. Taču tas nozīmē neefektīvu esošās zemes platības izmantošanu. “Ja gribam būt efektīvi, samazināt klimata pārmaiņas, tad mums platību jāizmanto efektīvi,” sacīja eksperts.
Meža ražības paaugstināšana
Pēc viņa teiktā, mežs dažādu faktoru rezultātā ir ļoti apdraudēts, tāpēc jādomā, kā nodrošināt pozitīvo meža ietekmi uz klimata pārmaiņām. Oglekļa uzkrāšanas kapacitāte augušos mežos, neko nedarot lietas labā, ir tikpat kā izsmelta. Tāpēc jādomā par augstākas meža ražības nodrošināšanu, mežus kopjot. Tas nodrošina augstāku koku individuālo noturību pret nelabvēlīgajiem faktoriem, piemēram, vētrām stiprāku sakņu sistēmu.
Jansons, komentējot meža apsaimniekošanas intensitāti Latvijā, norādīja, ka, pat to kāpinot un saimniekojot nedaudz intensīvāk, Latvija vecos kokus un atmirušo koksni nezaudēs. “Latvijā nestrādājam slikti, strādājam pietiekami ilgtspējīgi domājot, tajā pašā laikā atsevišķos aspektos centīgi palielinot uzsvaru uz mazu meža apsaimniekošanu vai neapsaimniekošanu vispār, mums jāsaglabā līdzsvars,” sacīja eksperts.
Uzziņa:
Jau ziņots, ka Latvijas Universitātes Dabas mājā šodien notiek meža nozarei veltīta starptautiska konference “Klimats, nākotne, meži”, kurā par meža nozares aktualitātēm diskutē Eiropas eksperti, vietējo ministriju pārstāvji, kā arī nozares uzņēmumi no Latvijas, Zviedrijas, Somijas un citām valstīm.
