Sīkraga iedzīvotāju šausmu vasara: rāmā ciema pie jūras mieru satricina cūcīgu tūristu bari 39
Redzētais un piedzīvotais aizvadītajā tūrisma sezonā ļoti nokaitinājis Dundagas novada Sīkraga ciema iedzīvotājus un tos, kuriem šajā lībiešu ciemā pieder īpašumi, vēstīja raidījums “Bez Tabu”.
Covid-19 pandēmijas dēļ, kad daudzu valstu robežas tika slēgtas, rāmais Sīkraga ciems siltajos mēnešos pārtapa par sava veida festivāla vietu.
Sīkradznieki “Bez Tabu” komandai uzrādīja foto un video liecības, kurās iemūžinātas netīkamas ainas. Uz vienīgā šaurā piebraucamā ceļa gar viensētām ripojošas transportlīdzekļu, tai skaitā lielu treileru, straumes, piecūkots mežs un pludmale, kāpu un pludmales izbraukšana ar automašīnām (dažs pat pamanījies iebraukt līdz teju līdz jūrai), telšu un lielu nojumju celšana, grilu un ugunskuru kuršana neatļautās vietās – to visu pieredzējis lībiešu liedags.
Atis Treimanis, pieder īpašums Sīkraga ciemā:
“Satiksme ir ļoti intensīva. Izveidotais stāvlaukums neatbilst ciema kapacitātei un mērogam. Līdz ar to tas rada problēmas. Vietējie, pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī tie, kuriem Sīkragā ir īpašumi novērojam satiksmi, burzmu. Redzam atpūtnieku interpretāciju par atpūtu. Stāvlaukuma autoru rīcība, izveidojot šo placi, ir absurda.
Viņi nespēj to vietu apsaimniekot, kontrolēt notiekošo gan laukumā, gan pludmalē.
Slīteres Nacionālajam parkam, droši vien, pietrūkst kapacitātes kārtības nodrošināšanai. Uztaisīja laukumu un atstāja visu pašplūsmā. Tas viss, kas tur notiek kāpu zonā, vairumā gadījumu ir aizliegts. Pats stāvlaukums kāpu zonā – tas vien ir absurds. Runājot par satiksmi, jāatzīmē arī braukšanas kultūra. Ciems mazs, ceļš šaurs. Es vairs nejūtos droši ļaut bērnam pastaigāties vienatnē, skriet pie kaimiņu bērniem.”
“Bez Tabu”, viesojoties Sīkragā, piejūras stāvlaukumā nemanīja nevienu atkritumu konteineru. Tur izvietota neliela norāde latviešu valodā ar lūgumu “ko atnesi, to aiznes”. Vienā stāvlaukuma galā izvietota “sausā” tualete. Laikam kļūstot vēsākam, tūristu Sīkragā ir krietni mazāk nekā siltajos mēnešos, bet nu jau apkaimē sāk ierasties makšķernieki, kuri cer noķert butes. Uzklausītie vietējie stāsta, ka arī makšķernieki mēdzot atstāt aiz sevis drazu.
Sporta žurnālistam Dāvidam Ernštreitam Sīkragā ir vecāku mājas. Viņš uzsver, ka vietējie ir nevis neviesmīlīgi pret atpūtniekiem, bet uzstāj, ka tūristiem jāciena vietu, kur ierodas, savukārt Slīteres Nacionālā parka administrācijai jānodrošina atbilstoša infrastruktūra, ja reiz lībiešu liedagā aicina tūristu straumes.
Dāvids Ernštreits, pieprasa kārtību vecāku māju apkaimē:
“Negribas mest ar akmeni visiem. Ir ļoti daudz arī pieklājīgu cilvēku. Viņiem kaut kur un kaut kā pie jūras ir jānokļūst. Cita lieta – kā mēs viņus uzņemam.
Ja netiek norādīts, ka braukt kāpās, liedagā nedrīkst, ka celt teltis liedagā nedrīkst, kas mums varbūt ir pašsaprotami, tad iebraucējam no Lietuvas, pat no Vācijas tas ne vienmēr ir skaidrs.
Viņš iebrauc liedagā ar kemperi un taisa lielas acis, brīnoties, ka nedrīkst. Cilvēka dabā ir meklēt robežas. Arī tie, kuri brauc ciemos pie mums, pārbauda robežas, bet uzrakstu, brīdinājumu par aizliegto nav. Kāpu izbraukāšana, iebraukšana pludmalē un citas lietas – tas nav kaut kas izdomāts, tie ir reāli piemēri no novērotā. Piemēram, kemperis ar vācu numuriem. Vasarā vienuviet stāvlaukumā bijuši vairāki desmiti automašīnu, no kuriem lielākā daļa ir ar ārzemju numuriem. No tām visām aptuveni 10 automašīnas tur paliek uz ilgāku laiku. Izvelk veļas striķus, izliek gāzes balonu, izceļ grilu. Tā viņi tur dzīvo. It kā forša vieta, kur pavadīt atvaļinājumu. Turklāt par brīvu. Tomēr jūrmala, visa apkaime, tai skaitā meži, kļūst ievērojami piesārņotāki. par to ir jādomā. Skaidrs, ka nevaram aizliegt cilvēkiem braukt pie mums, tāds nav mērķis. Manuprāt, svarīgākais ir apzināties, kā noturēt šo vietu unikālu, tīru, rast kontroles mehānismu.”
Slīteres Nacionālais parks, izveidojot stāvlaukumu, iecerēja virzīt atpūtnieku plūsmu vienuviet, lai tūristi pēc iespējas neatstātu spēkratus, kur pagadās un neizbradātu mežus un neatstātu cilvēka “pēdu” nekontrolēti. Tomēr arī stāvlaukuma apkaimē jāievieš kārtība, ar ko acīmredzami, iespējams, resursu trūkuma dēļ atbildīgie netiek galā, teic vietējie.
Ar sūdzībām par notiekošo Sīkragā iedzīvotāji, tai skaitā Ernštreiti, vērsušies gan pašvaldībā, gan Slīteres nacionālā parka administrācijā.
“Bez Tabu” nesaskaņotā vizītē vērsās Dundagas novada domē, kur gan sastaptais pašvaldības izpilddirektora vietnieks un Saimnieciskā dienesta vadītājs Andris Kojro atteicās no izvērsta viedokļa paušanas pašvaldības vārdā. Arī Slīteres Nacionālā parka administrācijas vadītāja Dace Sāmīte atteicās stāties kameras priekšā.
