Sīkie kaitnieki trombi – to ceļojums pa asinsriti un draudi dzīvībai 9
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trombs ir asiņu vai limfas receklis asinsvadā. Atraujoties un pārvietojoties kopā ar asiņu plūsmu – to sauc par trombemboliju –, tas kļūst dzīvībai bīstams, jo var nonākt ne tikai sirdī vai galvas smadzenēs, bet arī plaušās, bloķējot asiņu piegādi audiem.
Ja smadzenēm trūkst skābekļa
Smadzenes patērē piekto daļu no visa ieelpotā skābekļa, tādēļ ļoti jutīgi reaģē uz skābekļa trūkumu. To nesaņemot, smadzeņu šūnas iet bojā. Akūtus asinsrites traucējumus galvas smadzenēs sauc par cerebrālo insultu. Par akūtiem asinsrites traucējumiem galvas smadzenēs liecina pēkšņs vienas ķermeņa puses nespēks, notirpums, jušanas, runas, redzes, līdzsvara vai koordinācijas traucējumi.
“Insults ir galvas smadzeņu asinsvadu nosprostojums vai plīsums, kura dēļ pacientam parādās neiroloģiski simptomi. Kā simptomi, tā insulta smagums atkarīgs no tā, kurā smadzeņu rajonā tas noticis,” norāda P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs profesors Andrejs Millers, piebilstot – lai gan slimība bieži vien asociējas ar gados veciem cilvēkiem, 15% insulta pacientu ir vecumā līdz 45 gadiem. “Pirmkārt, ļoti svarīgi atpazīt insulta pazīmes. Bieži vien simptomus, kuri līdz šim nav bijuši, ievēro nevis pats pacients, bet viņa tuvinieki. Otrkārt, atpazīstot insulta simptomus, nepieciešams izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi, jo, tikai ātri nogādājot pacientu slimnīcā, kurā ir insulta vienība, var cerēt uz atveseļošanos. Insults ir ārstējams, taču slimnīcā jānonāk pirmajās četrarpus stundās. Tie pacienti, kuri insulta vienībās stacionēti laikus un ārstēti atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, lielā daļā gadījumu atgriežas sabiedrībā, ģimenē bez būtiskas invaliditātes pazīmēm un neiroloģiskām problēmām.” Katra kavēšanās draud ar paliekošām, neatgriezeniskām sekām. Jo ātrāk cilvēks nonāk slimnīcā, jo labāki ārstēšanas rezultāti un mazāki funkcionālie – kustību, runas, kognitīvie – traucējumi.
Ja pacientam ir asinsvadu nosprostojums jeb išēmisks insults, optimālais tromba šķīdināšanas – trombolīzes – uzsākšanas laiks ir 4,5 stundas pēc pirmo insulta simptomu parādīšanās. Ja pacients slimnīcā nokļuvis sešu stundu laikā, iespējams veikt trombektomiju jeb tromba izņemšanu. Taču, ja pacients ir nogaidījis vai nav zināms, kad insults sācies, piemēram, tas noticis miegā, iespējama tikai medikamentoza ārstēšana un rehabilitācija.
Lai laikus atpazītu insulta simptomus, jāveic tests Ā.T.R.I., lūdzot cilvēku atsmaidīt, kas parāda, vai viens mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju, vienlaikus pacelt un noturēt abas rokas (redzams, vai viena no tām nav vājāka un nenoslīd uz leju), pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu. Nespējot veikt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties jāzvana 113.
Der zināt, ka pirms NMPD brigādes ierašanās pacientam nedrīkst dot medikamentus, piemēram, asinsspiedienu mazinošus līdzekļus, jo tas var pasliktināt viņa stāvokli.
Trieciens sirdī – infarkts
Miokarda infarkts notiek tad, kad tiek nosprostots kāds no koronārajiem asinsvadiem, kas piegādā asinis sirds muskulim, un tā audi, palikuši bez skābekļa, sāk atmirt.
“Miokarda simptoms ir pēkšņas sāpes, kuras lielākoties lokalizējas aiz krūšu kaula. Tās var būt dažāda rakstura – žņaudzošas, spiedošas, reizēm tās izstaro uz kreiso vai labo ķermeņa daļu, uz roku, kaklu, apakšžokli. Tās var izstarot arī uz vēderu, muguru, citām ķermeņa daļām. Bieži vien tām pievienojas veģetatīvi simptomi, piemēram, svīšana, slikta dūša, vēlēšanās vemt. Taču reizēm infarkts var noritēt arī bez simptomiem, piemēram, slimojot ar cukura diabētu, pacients var nejust sāpes,” norāda kardiologs Roberts Feders. Ja sāpes aiz krūšu kaula ilgst jau 15–20 minūtes, ja parādījušās sirdsklauves, elpas trūkums, pārmērīgs nogurums, trauksme, nāves bailes, jāzvana 113. Šaubu gadījumos dispečers palīdzēs izvērtēt simptomus un ieteiks, kā rīkoties.
Ja medicīniskā palīdzība infarkta gadījumā tiek sniegta trīs līdz četru stundu laikā kopš pirmo simptomu parādīšanās, iespējams izvairīties no apjomīga sirds muskuļa bojājuma. Aizkavējot infarkta ārstēšanu uz piecām līdz sešām stundām kopš simptomu sākuma, iespēja izvairīties no būtiska sirds muskuļa bojājuma ievērojami samazinās. Savukārt aptuveni pēc divpadsmit stundām bojājumi parasti ir neatgriezeniski. Lai atbrīvotu nosprostoto artēriju, tiek veikta operācija – koronārā šuntēšana, bet, lai saglabātu asinsvadu atvērtu, tajā tiek ievietota protēze – stents. Miokarda infarkta iespējamās sekas ir sirds mazspēja, sirds ritma traucējumi, sirdī var veidoties trombs, kurš var pārvietoties, piemēram, uz plaušām vai galvas smadzenēm. Lai izvairītos no trombu veidošanās un atkārtota miokarda infarkta, būs ne tikai jāmaina dzīvesveids, bet regulāri jālieto ārsta izrakstītās zāles.
No vēnas plaušu artērijā
Mazkustība ir viena no vēnu nosprostojuma jeb trombozes attīstības veicinātājām. Pilnīgi pietiek ar dažām ilgstoša mazkustīguma epizodēm, piemēram, smagi slimojot vai bieži ceļojot lidmašīnas ekonomiskajā klasē, lai ķermeņa vietās, kurās nav pietiekami laba asiņu cirkulācija, piemēram, kājās, veidotos asiņu sastrēgums jeb stāze – labvēlīga vide, lai veidotos trombi. Venozo stāzi un trombu veidošanos veicina ilgstoša ekstremitāšu imobilizācija, piemēram, ģipsis pēc lūzuma, ilgstošs visa ķermeņa mazkustīgums, gultas režīms, sirds mazspēja, grūtniecība, varikozi paplašinātas virspusējās vēnas.
“Atrāvies trombs caur venozo asinsrites sistēmu var aizceļot uz sirds labo pusi, bet no turienes nokļūt plaušu artērijā, to daļēji vai pilnībā nosprostojot. Vēnās radušies trombi nevar tieši nokļūt artērijās. Taču, ja starp sirds labo un kreiso kambari ir atvere, trombs var migrēt un nonākt lielajā asinsrites lokā,” plaušu artērijas trombembolijas mehānismu izskaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājs Vitālijs Zvirgzdiņš. Aizdomas par akūtu plaušu artērijas nosprostojumu var raisīt šādi simptomi – asas vai žņaudzošas sāpes krūtīs, aizdusa, apgrūtināta elpošana, sāpes elpojot, klepus, pēkšņi paātrināta sirdsdarbība, samaņas zudums, arī asiņu atklepošana. Tos sajūtot, nekavējoties jāzvana 113, lai nokļūtu slimnīcā un pēc iespējas ātrāk sāktu iedarbīgu ārstēšanu, piemēram, veiktu trombektomiju un atjaunotu asinsriti plaušās. Lielākas izredzes izdzīvot un atveseļoties ir tad, ja asinsvads slēgts tikai daļēji vai trombs nokļuvis nevis maģistrālajā, bet kādā no sīkākajiem plaušu artērijas atzariem.
Trombs var nokļūt plaušās, ja
* slimo ar dziļo vēnu trombozi (paaugstināts risks pusei pacientu),
* lieto hormonālo kontracepciju,
* iestājusies grūtniecība, pēcdzemdību periods (trombu veidošanās risks palielinās 4–6 reizes),
* bijusi operācija (īpaši vēdera dobuma, iegurņa, gūžas),
* slimo ar sirds mazspēju, insultu, miokarda infarktu, trombofīliju (pastiprinātu asiņu recēšanu),
* ir aptaukošanās,
* cilvēks ir vecumā virs 65 gadiem,
* ģimenē jau bijis plaušu artērijas embolijas gadījums,
* pēc smagas traumas, kājas lūzuma,
* cilvēks pakļauts ilgam nekustīgumam, piemēram, spiests ievērot gultas režīmu.
