Labi nodomi, izpildījums – neskaidrs 0
Par “diezgan nepārdomātu un bezjēdzīgu pasākumu” ES jauno regulu daļā, kas nosaka vecuma ierobežojumus bērniem un jauniešiem, vērtē Latvijas interneta asociācijas “Net – Safe Latvia” “Drošāka interneta centra” vadītāja Maija Katkovska.
– Nespēju iedomāties, kā soctīkli pārliecināsies par konkrētās meitenes vai puiša vecumu, jo neredzu mehānismu, kā pārbaudīt personas datus. Vienīgais, ko varētu darīt, ir reģistrēties ar personu apliecinošiem dokumentiem, – viņa spriež.
Kā vēl vienu problēmu viņa nosauc vecāku prasmes un zināšanas par sociālo tīklu vietnēm. Vismaz 53% no 13 un 14 gadus veciem bērniem aptaujā apliecināja, ka viņi labāk par saviem vecākiem pārzina interneta vidi. Ar sociālo tīklu vietnēm viena daļa mammu un tētu vispār nav pazīstami, tāpēc bērnu lūgums pēc atļaujas var palikt bez atsaucības, prognozē Katkovska – viņi taču neies reģistrēties sociālajā tīklā tikai tāpēc, ka bērnam vajag atļauju un tā ir jāapstiprina. Turpinājums būšot tieši tāds pats kā līdz šim – daudzi melos par savu vecumu. Arī viņai zināmi draugu un paziņu bērni, kas, neievērojot noteikto gadu barjeru, bez grūtībām reģistrējuši savus profilus un kontus sociālo tīklu vietnēs.
– Regula ir ar labiem nodomiem uztaisīts brāķis, jo nav nekādas sasaistes ar reālo dzīvi. Mūsdienās bērni tehnoloģijas sāk lietot ļoti agrā vecumā – iedomājieties, ka sešpadsmitgadīgs tīnis ies prasīt atļauju vecākiem reģistrēties soctīklos? – par ES regulas īstenošanu šaubās arī sociālā portāla “draugiem.lv” runasvīrs Jānis Palkavnieks.
Viņu tīklam, kas 12 gados apvienojis 1,2 miljonus lietotāju, nav noteiktas vecuma vai kādas citas barjeras. Gan “draugos.lv”, gan citās vietnēs bērni profilus veidojot no desmit vienpadsmit gadiem. J. Palkavnieks personīgi pazīstot vecākus, kas piereģistrējuši profilu tikko piedzimušai atvasei un atdevuši to lietošanā sešu septiņu gadu vecumā.
Lietotāju vecuma kontroles jautājumu līdz šim ar kolēģiem apsprieduši virtuvē pie kafijas tases – jokojuši, ka vecākiem būs jāierodas uz portāla biroju Mārupē ar bērna dzimšanas apliecību, lai nerastos šaubas par viņa vecumu. Nopietnāks risinājums varētu būt elektroniskais paraksts – kopš pagājušā gada vasaras “draugos.lv” ar tā palīdzību var reģistrēt profilu. Un ko darīt ar tiem “mazgadīgajiem”, kas piereģistrējušies, pirms ierobežojumi stājās spēkā? Jautājumu pagaidām esot vairāk nekā atbilžu, piebilst J. Palkavnieks. Tieslietu ministrija tikai piedraudējusi, ka gan jau lielie sodi, kas paredzēti līdz pat 2% no uzņēmuma apgrozījuma un var sasniegt 1,5 miljonu eiro apjomu, palīdzēšot pašiem izdomāt, kā kontrolēt portāla lietotāju vecumu un organizēt vecāku atļaujas.
