1932. gada 22. jūnijā. Piemineklis ar sarežģītu vēsturi 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem, atzīmējot 1919. gada Cēsu kaujas gadadienu jeb Varoņu dienu, Jelgavā parkā pie stacijas Valsts prezidents Alberts Kviesis atklāja iespaidīgo tēlnieka Kārļa Jansona darināto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem – Lāčplēsi, kas uzlicis kāju sakautajam Melnajam bruņiniekam.
Pieminekļa atklāšanā noraudzījās ap 10 tūkstoši ļaužu, un ceremonijā ar runām uzstājās arī Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš un Ministru prezidents Marģers Skujenieks.
Aptuveni trīs metru augstā figūra bija tapusi no pelēka Somijas granīta un atradās uz postamenta vairāk nekā metru augstā smilšu uzbērumā. Avīzes atzīmēja, ka uzbērumā vedot akmens kāpnes, “kas ņemtas no vecās Jelgavas pils un Lielupes krasta, pa kurām staigājuši Kurzemes valdnieki”.
Pieminekļa celšanai vajadzīgos 23 tūkstošus latu saziedoja Jelgavas sabiedrība.
Lāčplēsis pie Jelgavas stacijas neskarts nostāvēja līdz 1942. gada oktobrim, kad vācu okupācijas varas Jelgavas apgabala komisārs Valters fon Mēdems Jansonam lika nokalt Melnā bruņinieka tēlu – vāciešiem kā tā brīža zemes kungiem atainotais sižets nešķita pieņemams.
Savukārt padomju okupācijas varai jau šķita netīkams viss piemineklis, un 1950. gada sākumā to pēc Jelgavas izpildkomitejas rīkojuma gāza. Lāčplēša tēlu centās sasmalcināt šķembās, taču figūras torss izrādījās pārāk ciets, un to ieraka zemē vietā, kas vēlāk bija bērnudārza pagalms.
Gluži simboliskā kārtā, 1988. gada maijā, atmodas sākuma posmā Lāčplēša torsu atkal atrada un lika goda vietā pie Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, kur tas atrodas arī šobrīd.
Savukārt pieminekli skvērā pie stacijas 1992. gadā no jauna izgatavoja Kārļa Jansona dēls, arī tēlnieks Andrejs Jansons.
