Siguldieši piespiedu nomas gūstā 14
SIA “Ronor”, kam Siguldā pieder 1,62 hektāri zemes, uz kuras atrodas divi dzīvojamie nami un vairākas saimniecības ēkas, teju pusi no šīs platības piespiedu kārtā grib iznomāt šo namu iedzīvotājiem. Savukārt iedzīvotāji uzskata, ka namu uzturēšanai viņiem tik daudz zemes nemaz nevajag. Zemes īpašnieks turklāt pieprasa šo divu Televīzijas ielas 15 namu iedzīvotājiem samaksāt vairākus tūkstošus eiro par tā saukto piespiedu zemes nomu.
Ko neprasīja baznīca, to prasa uzņēmēji
Televīzijas ielas 15A nama iedzīvotājai Ivetai Tirzītei pagājušā gada oktobrī Rīgas rajona tiesa jau piespriedusi par labu SIA “Ronor” 2035,51 eiro, kopā ar tiesas izdevumiem – 2355,07 eiro. Savukārt SIA “Ronor” prasība piedzīt aptuveni pusotru tūkstoti eiro no Televīzijas ielas 15B nama iedzīvotājas Zanes Ikaunieces pašlaik tiesā vēl nav skatīta. Kā Zane vēsta, prasības pret namu iedzīvotājiem celtas dažādu pilsētu tiesās.
Šie parādi iedzīvotājiem sakrājušies kopš 2008. gada, kad SIA “Ronor” nopirka 1,62 hektārus zemes no evaņģēliski luteriskās baznīcas Siguldas draudzes. Kamēr zeme vēl piederēja draudzei, tā no iedzīvotājiem naudu par zemes nomu neprasīja. Šā iemesla dēļ, iespējams, namu iedzīvotājus zemes īpašnieku maiņa īpaši neuztrauca.
Kā redzams zemesgrāmatā, darījums noticis ar gudru ziņu un, kā šķiet, ne nu gluži bez evaņģēliski luteriskās baznīcas bijušā darbinieka Ronalda Cimoškas līdzdalības un juridiskās meistarības. Draudzei piederošā zeme tika pārdota divās daļās ar dažu dienu atstarpi – tā, lai dzīvokļu īpašnieki nevarētu to atpirkt, izmantojot viņiem likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības. Minētos 1,62 hektārus SIA “Ronor” turklāt nopirkusi pārsteidzoši lēti – par 49 730,93 latiem jeb aptuveni trīs reizes lētāk par 2008. gadā tai noteikto kadastrālo vērtību – 131 683 latiem (187 368,03 eiro).
Kā liecina Uzņēmumu reģistra dati, Cimoškas k-gs tagad ir līdzīpašnieks SIA “Ronor” – tai pašai, kurai tagad pieder zeme un kas ar tiesu piedzen no iedzīvotājiem parādus.
Par parādiem ne jausmas
Iveta Tirzīte stāsta, ka par šādu parādu neko nav zinājusi. Pret viņu celtajā prasībā minēts, ka nomas līgums viņai piedāvāts 2010. gadā. Taču Iveta apgalvo, ka neko nav saņēmusi. Par to nejauši uzzinājusi tikai pērn, kad prasība jau bijusi iesniegta tiesā. Tad arī uzzinājusi, ka zeme pieder nevis baznīcas draudzei, bet SIA “Ronor”.
Viņa ir pārsteigta arī par to, ka bez viņas klātbūtnes Siguldas rajona tiesnese V. Grebežniece taisījusi šādu viņai nelabvēlīgu spriedumu, kaut arī slimības dēļ bija rakstiski lūgusi atlikt lietas izskatīšanu. “Tagad jūtos kā liela noziedzniece,” saka Iveta Tirzīte, “nekad dzīvē nevienam neesmu bijusi parādā un negribētu būt arī šoreiz. Bet tādu summu uzreiz nespēju samaksāt, turklāt man šķiet, ka zemes īpašnieks grib piespiest maksāt par pārspīlēti lielu zemes platību, kuru ikdienā nemaz neizmantoju. Maksāt pavisam neatsakos. Bet, lai spētu norēķināties ar zemes īpašnieku, man tagad neatliek nekas cits kā pārdot šo dzīvokli un braukt projām no Latvijas,” piebilst viņa.
Iedzīvotāji nedomā padoties
Nama iedzīvotāji gan vēl nedomā padoties un dzīvokļu īpašnieku biedrības vārdā cēluši tiesā prasību pret SIA “Ronor”, prasot noslēgt līgumus par mazāku nomājamās zemes platību nekā tā, ko grib iznomāt SIA “Ronor” un par ko aprēķināts arī parāds par astoņiem gadiem. Bet, iekams noslēgt ar zemes īpašnieku nomas līgumus, namu iedzīvotāji vispirms gribētu noteikt namiem nepieciešamo nomājamās zemes platību un maksāt tikai par to.
Iedzīvotāju aizstāvis, zvērināts advokāts Ojārs Ozoliņš saka, ka tā platība, kas būtu vajadzīga divu dzīvojamo namu uzturēšanai un par ko iedzīvotāji neatteiktos maksāt, nesakrīt ar to, par ko gribētu saņemt nomas maksu SIA “Ronor”. Pēc zemes īpašnieka ieceres, Televīzijas ielas 15A nama iedzīvotājiem būtu jānomā zeme 3046 kvadrātmetru platībā. Savukārt Televīzijas ielas 15B iedzīvotājiem jānomā 2915 kvadrātmetri. Tādējādi no “Ronor” piederošajiem 1,62 hektāriem gribētu piespiedu kārtā iznomāt iedzīvotājiem ap 0,6 hektārus zemes.
“Abu dzīvojamo namu uzturēšanai kopā būtu nepieciešami vien 3517 kvadrātmetri, tos pēc dzīvokļu īpašnieku biedrības pasūtījuma uzmērījis sertificēts mērnieks, sagatavojot nomājamās zemes robežu plānu,” skaidro Ojārs Ozoliņš, “taču vēl lielāku jucekli rada tas, ka no kopskaitā 16 dzīvokļu īpašniekiem trim personām SIA “Ronor” dīvainā kārtā jau pārdevusi 556 kvadrātmetrus. Tādējādi pārējiem 13 dzīvokļu īpašniekiem iznomājamā platība ir nevis tā, ko grib “Ronor”, bet vēl mazāka – 2961,06 kvadrātmetri. Bet tas nekavē iesūdzēt viņus tiesā, prasot maksāt par lielākas platības zemes nomu.”
Televīzijas ielas 15B nama dzīvokļa īpašnieks Imants Baumanis man atklāj, ka jau 2009. gadā ar privātā kārtā bez notāra klātbūtnes noslēgtu pirkuma līgumu no SIA “Ronor” nopircis 276 kvadrātmetrus, samaksādams par to 2260 latus. Taču ne Baumaņa k-ga, ne pārējo dzīvokļu īpašnieku pirkuma līgumi un it kā nopirktās zemes platības nav ne mērītas, ne reģistrētas zemesgrāmatā, tādējādi šie pirkumi ir kā gaisā pakārti.
“Kā turpmāk tiks kārtota šī zemes lieta un kad tiks iemērīta manis nopirktā platība, tas man joprojām nav skaidrs,” atzīst Imants Baumanis.
Iedzīvotāji neapskaužamā situācijā
Viens no zemes pircējiem, kā izrādās, ir dzīvokļa īpašnieks Edvīns Zaķis, kurš reizē ir arī viens no SIA “Ronor” bijušajiem īpašniekiem, viņa paraksts redzams arī uz saviem dzīvokļu kaimiņiem piesūtītajiem nomas līgumiem. Tomēr jāšaubās, vai šis kungs būtu pircis zemi no uzņēmuma, ar kuru bijis cieši saistīts. Drīzāk šis pirkuma līgums, ja tāds patiešām bijis noslēgts, ir formāls. Ko īsti nopircis Imants Baumanis un cik zemes ticis pārējiem pircējiem, nav skaidrs tāpēc, ka Baumaņa nopirktie 276 kvadrātmetri ir aptuveni puse no pavisam iztirgotajiem 556 kvadrātmetriem. Ja daļa zemes jau tikusi pārdota šiem trim īpašniekiem, tad vēl vairāk jāšaubās arī par platību, ko piespiedu kārtā SIA “Ronor” gribētu iznomāt pārējiem dzīvokļu īpašniekiem.
Zvērināts advokāts Ojārs Ozoliņš spriež, ka šādi darījumi liecina, ka zemes īpašnieks grib nevis sakārtot īpašuma lietas, bet ar draudiem vai tiesu “izsist” iespējami lielāku peļņu.
Dzīvokļu īpašnieku biedrības prasību pret SIA “Ronor” Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā skatīs 27. maijā. Kāds būs šis spriedums, to, protams, pašlaik var tikai minēt.
Savukārt par parādu piedziņu no Ivetas Tirzītes un Zanes Ikaunieces zvērināta advokāte Ilga Jansone spriež, ka tie iedzīvotāji, kuru mājokļi atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes, ir neapskaužamā situācijā. “Viņiem pienākums maksāt par zemes nomu piespiedu kārtā ir noteikts likumā. Turklāt no tā brīža, kad īpašnieks par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un neatkarīgi no tā, vai ar viņu bijuši noslēgti nomas līgumi,” skaidro Ivetas Tirzītes aizstāve Vidzemes apgabaltiesā, kur pašlaik iesniegta apelācijas sūdzība par minēto Rīgas rajona tiesas spriedumu.
No SIA “Ronor” līdzīpašnieka un zvērināta advokāta Edgara Ziediņa, kurš sev piederošo firmu pārstāv tiesās par parādu piedziņu no iedzīvotājiem, iegūt paskaidrojumus man neizdevās. Aizbildinādamies ar aizņemtību, viņš tā arī neatbildēja uz tālruņa zvaniem vairāku dienu garumā un rakstiskiem lūgumiem e-pastā. Dzenāt pa tiesām izmisušos Siguldas iedzīvotājus Ziediņa k-gam pietiek gan laika, gan drosmes. Bet paskaidrot “LA” redakcijai un sabiedrībai biznesmenim un advokātam nav ne laika, ne drosmes…
Saeimā ar atrisinājumu nesteidzas
Siguldas namu iedzīvotāju likstas ar piespiedu zemes nomu, protams, valstī nav vienīgais piemērs. Latvijā šādas kroplīgas attiecības uzspiestas namu iedzīvotāju tūkstošiem. Valstī pavisam ir 285 849 ēkas un būves, kas atrodas uz 94 254 citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem.
Kā zināms, Saeimā pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts, kas paredz izbeigt ap divdesmit gadus ilgušo kroplību, ļaujot namu iedzīvotājiem izpirkt šo piespiedu kārtā nomāto zemi. Bet, kā šķiet, ar likuma pieņemšanu Saeimā pārlieku nesteidzas. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kurai likumprojekts nodots pagājušā gada 8. oktobrī, priekšlikumus otrajam lasījumam gaida līdz šā gada 7. oktobrim.
Tieslietu ministrija, kurā četrus gadus rakstīja šo likumprojektu, izplānojusi, ka likumam jāstājas spēkā jau no 2017. gada 1. janvāra, savukārt izpirkšanu paredzot uzsākt no 2020. gada. Kamēr likuma vēl nav, tikmēr namu iedzīvotājiem, zemes īpašniekiem, advokātiem, tiesnešiem un tiesu izpildītājiem būs ar ko nodarboties.
