Siguldas opermūzikas svētki – procesā 0
Jau šajā nedēļas nogalē risināsies viens no šīsvasaras spilgtākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā. Īpašajā reizē “Latvijas Avīze” lasītājiem piedāvā ielūkoties lielā notikuma radīšanas procesā.
“Tā, Maijiņ! Tagad panāc uz vidu! Apsēdies šeit uz sola, bet jūs abi tikmēr turpiniet savu sarunu. Koristi, nāciet taču tuvāk pie rampas! Jums visiem ir jābūt pie rampas!” paaugstinātā tonī režisors Edmunds Freibergs un horeogrāfs Alberts Kivlenieks uz Nacionālā teātra lielās zāles skatuves enerģiski kārto šā gada festivāla galvenā notikuma – iestudējuma “Traviata” ainas, liekot korim, solistiem un dejotājiem atkal un atkal atkārtot vienas un tās pašas darbības. Intensīvais mēģinājums turpināsies vēl pāris stundu, pēc tam atkal vakarā, un tā ik dienas līdz pirmizrādei. “Mums vesela operas izrāde jārada dažās dienās. Darba process tik īss, ka iestudējums vienlaikus gan jāizdomā, gan arī jārealizē dzīvē,” savā nelielajā atelpas brīdī saka horeogrāfs, kamēr uz skatuves pilnā sparā turpina mutuļot mēģinājums, par ko, šķiet, gan neviens nejūtas sarūgtināts. Gluži otrādi – mākslinieki smejas un joko, mēģinādami viens otru pārspēt asprātībās. “Nu tā jau parasti notiek, ka režija un muzikālā puse notiek dažās dienās,” uz manu izbrīnu reaģē viena no ilggadējām svētku dalībniecēm kora dziedātāja Guna Pudāne un turpina stāstīt: “”Traviata” ir klasiska opera, tajā nav nekā sarežģīta. Es savu partiju gadiem zinu no galvas. Citādi gan bija, kad iestudējām “Karmenu”. Man bija jātēlo narkomāns.” Guna dodas atpakaļ uz ģērbtuvēm, kur mēģinājumu laiks tikpat spraigs kā uz skatuves. Ar dažādu izmēru biksēm, žaketēm un krekliem bruņojušās ģērbējas apstājušas izrādes māksliniekus, lai padarītu viņus pēc iespējas līdzīgākus režisora izprātotajiem tēliem.
“Man jums ārkārtīgi jāatvainojas, bet šodien galīgi nav laika runāt,” jau pie pirmā jautājuma apraujas mani mēģinājumi sākt interviju ar izrādes kostīmu mākslinieci Ievu Kundziņu. Saruna neizdodas pat tajā mirklī, kad rekvizītu telpā kādā kastē viņa meklē izrādes varoņiem piemērotākās krelles, gredzenus, rokassprādzes. Visus atradumus I. Kundziņa gan tūliņ ņem līdzi un aizsteidzas meklēt tos, kuriem uzmērīt.
Satrauktajai atmosfērai Nacionālajā teātrī šodien ir arī papildu iemesls. Siguldas opermūzikas festivāla dīvas Maijas Kovaļevskas tērpa šuvēja Valentīna Romanovska pastāsta, ka tikai pirms divām dienām atklājies: uz svētkiem slimības dēļ neieradīsies Pavols Bresliks, kuram līdzās Maijai Kovaļevskai operas iestudējumā “Traviata” jādzied galvenā loma. Viņa vietā atbraucis Jevgeņijs Akimovs. “Iedomājieties, slaida cilvēka vietā ierodas plecīgs?! Visas drēbes taču jau piegrieztas, atlikušas vairs tikai pāris dienas līdz kostīmu nodošanai!” situācijas dramatisko pusi akcentē V. Romanovska. Nekas tāds vēl ne reizi nav gadījies gatavojoties Siguldas opermūzikas svētkiem, V. Romanovskai piebalso Breslika kostīma šuvēja Ināra Innuse. “Pagaidām mēs visi, ieskaitot tērpu mākslinieci, esam nelielā apjukumā,” I. Innuse atzīst. “Godīgi sakot, vēl nemaz nezinu, ko darīšu. Iespējams, daļu varēs pāršūt, bet, lai no mazāka izmēra uztaisītu lielāku, tur patiešām būs ko palauzīt galvu,” saka Ināra un plati pasmaida.
Galu galā Siguldas opermūzikas svētku tērpu sagatavošana nekad nav bijis viegls darbs, un sevišķi laikā pirms pirmizrādes, kad kostīmi jāpabeidz. Siguldas opermūzikas festivāla dīvai Maijai Kovaļevskai “Traviatas” sarkanā kleita jau gatava. “Ar Maiju mēs sastrādājamies veiksmīgi, jo esam labas paziņas. Turklāt man ir viņas formām atbilstošs manekens, uz kura varu vajadzīgo piemērīt,” stāsta V. Romanovska, atzīdama, ka darbu krietni atvieglotu, ja Siguldas opermūzikas svētkiem būtu lielāks budžets. Katram no vairāk nekā 20 operas iestudējuma māksliniekiem tad varētu pašūt jaunu kārtu, nevis ārdīt un pārtaisīt iepriekšējo gadu kostīmus vai piemeklēt kaut ko no Nacionālā teātra krājumos atrodamā. Tomēr biļetes uz “Traviatas” pirmizrādi V. Romanovskai jau kabatā – pasaules labāko opermūzikas dziedoņu sniegumā klausīties vienmēr ir baudījums.
“Bet kā tad jums izdodas uz Siguldu atvilināt visas šīs opermūzikas zvaigznes? Vai ir kādi īpaši triki?” izprašņāju Siguldas opermūzikas svētku tēvu, festivāla direktoru Daini Kalnu, kolīdz viņš ieradies Nacionālajā teātrī līdz ar Maiju Kovaļevsku, kurai jādodas mēģināt. “Pirmkārt, nepieciešama mīlestība, cieņa un apbrīns pret šiem māksliniekiem,” viņš sāk, turpinot ar gluži praktiskām detaļām: piemēram, dziedātājiem jāpiedāvā adekvāts honorārs, bet pats galvenais – jāieinteresē viņus šurp braukt, garantējot iespēju uzstāties kopā ar citiem pasaules līmeņa operdziedoņiem. “Taktika ir tāda, ka es piedāvāju opermūzikas dīvai, piemēram, Maijai Kovaļevskai uzstāties kopā ar citiem vienlīdz spēcīgiem viņas ranga māksliniekiem. Siguldas opermūzikas festivālā nepiedalās otrā plāna solisti,” savu personīgo pieeju svētku rīkošanai izklāsta D. Kalns un dodas uz zāli paraudzīties, kā māksliniekiem sokas mēģinājumā.
Opermūzikas svētku programmu meklējiet rītdienas “LA” ielikumā ”Nedēļa Kabatā”!
