Siguldas novada pašvaldība meklēs iespēju iežogot piesārņoto Saltavotu 8
Siguldas novada pašvaldība meklēs iespēju sadarboties ar Saltavota īpašnieku un iežogot avotu, aģentūrai LETA pavēstīja pašvaldības Teritorijas attīstības pārvaldes Vides, darba un civilās aizsardzības speciālists Aivars Jakobsons.
Jakobsons gan nenololo cerības, ka tas, ko varētu līdzēt – iedzīvotāji visticamāk drīz vien izrautu caurumus žogā. Jau tagad netiek ņemtas vērā pašvaldības pie avota izliktās zīmes, kas vēsta, ka ūdens satur zarnu nūjiņas un to nebūtu ieteicams lietot uzturā. Ja tomēr to plānots darīt, ūdens vispirms jānovāra. Zīmes arī regulāri jāuzstāda no jauna, jo tās bieži pazūd.
Tāpat pašvaldība 2009.gadā publicējusi sarakstu ar 26 avotiem, akām un dziļurbumiem, kuros atrodami kaitīgie mikroorganismi, to starpā minot arī Saltavotu.
Piesārņoto avotu saraksts pieejams arī pašvaldības mājas lapas sadaļā “Ūdenssaimniecība”.
Pašvaldība ik gadu oktobrī ņem Saltavota ūdens analīzes, taču pēc Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” sižeta tas tiks darīts ātrāk, un pašvaldība beidzot sazināsies arī ar avota īpašnieku un mēģinās pārrunāt iespēju iežogot avotu.
Līdz šim pašvaldība nav sadarbojusies ar personu, kurai pieder zeme, kur atrodas Saltavots.
Nav arī cerību avotu attīrīt, jo dolomītu slāņos, no kuriem nāk avots, ir fekālais piesārņojums, kas tur nonācis jau padomju laikos, kad tika celtas ēkas bez centrālās kanalizācijas, stāsta Jakobsons.
Jau vēstīts par Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” sižetu, kur pārbaudīti 12 ūdens avoti Latvijā, no kuriem septiņos konstatētas bīstamās baktērijas koliformas, bet četros no tiem – arī zarnu nūjiņas, kas var izraisīt vemšanu, caureju, vēdera krampjus un zarnu saslimšanas.
No kopumā 12 pārbaudītajiem ūdens avotiem koliformu klātbūtne konstatēta Rojas avotā, Jelgavas novada Vilces dabas parka avotā un Iecavas avotā. Savukārt koliformas kopā ar zarnu nūjiņām konstatētas Līvānu novada Madaliņas baznīcas avotā, Siguldas Saltavotā, Ķekavas avotā un Krāslavas Mīlestības kalniņa avotā.
Tikmēr veselībai bīstamu baktēriju klātesamība ūdenī netika konstatēta Dundagas Dakterlejas svētavotā, Kuldīgas novada Lielā Nabes ezera avotā, Vecpiebalgas novada Bānužu svētavotā, Madonas novada Biksēres avotā un Aglonas bazilikas avotā.
Tāpat raidījuma veidotāji atklāja, ka daudzās pašvaldībās, kurās cilvēki masveidā lieto šos ūdens avotus, nemaz netiek veiktas regulāras analīzes, lai arī nereti ceļš uz šiem avotiem ir labiekārtots un cilvēki tic, ka to ūdens kvalitāte tajos tiek pārbaudīta.
