Siguldā par četriem miljoniem eiro iekārtos tropisko garneļu audzētavu 0
Uzņēmums SIA “APGE” plāno ieguldīt četrus miljonus eiro tropisko garneļu audzētavas būvniecībā un aprīkošanā ar tehnoloģiskajām iekārtām, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
Projekta vadītājs Gints Dzelme pastāstīja, ka projektu plānots īstenot “Jaunannēnos”, Siguldas novadā līdz 2021.gada 30.jūnijam, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā”. Audzētavas tehniskā projekta izstrāde ir gandrīz noslēgusies. Līdz jūnija vidum būvvaldē plānots saskaņot tehnisko projektu, un pēcāk Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegt pieteikumu ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai.
Dzelme piebilda, ka projekta autori jau 2013.gadā sāka audzēt garneles pilotprojektā, un vairākus gads strādāja pie tehnoloģijas attīstīšanas.
“Mēģinājām ar vieniem investoriem Rēzeknē, nesanāca. Patlaban jau gadu strādājam pie tehniskā projekta, dokumentu noformēšanas un zemes jautājumiem, lai beidzot sāktu audzēt garneles,” sacīja Dzelme.
Pēc viņa sacītā, provizoriskie tropisko garneļu audzēšanas apmēri ir apmēram 80 tonnas gadā, taču ražošanas kapacitāte ļaus audzēt vēl vairāk.
“Tik liela mēroga projekts Eiropā nav realizēts, līdz ar to minimālā ražošanas kapacitāte būs 80 tonnas garneļu gadā, bet maksimālā – 120 tonnas, pat vairāk,” pastāstīja Dzelme.
Uzņēmums tropiskās garneles plānots realizēt Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs HoReCa segmentā, kā arī specializētajos veikalos. Tāpat klienti paši varēšot atbraukt pie uzņēmuma un iegādāties garneles.
“Tā ir pieprasīta prece, ko var pārdot diezgan daudz,” pastāstīja Dzelme.
Viņš arī teica, ka pagaidām garneļu audzēšana Latvijā nav attīstījusies tādā mērā, lai “APGE” šeit būtu reāli konkurenti. Realizācijas stadijā ir projekti, taču neviena liela audzētava pagaidām Latvijā nepastāv, jo šādu projektu realizācijā ir lieli riski.
Informācija “Firmas.lv” liecina, ka “APGE” ir reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatkapitāls ir 210 000 eiro. Kompānija pieder Zviedrijā reģistrētam uzņēmumam “Mesako AB” (94,97%), Elizabetei Baltiņai (4,76%) un Mārim Hmeļņickim (0,27%). “Mesako AB” patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš un Ēriks Melki.