Siguldā modernizēta un labiekārtota dzelzceļa stacijas teritorija 0
Vakar dzelzceļa stacijā Siguldā satiksmes ministrs Anrijs Matīss un VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) prezidents Uģis Magonis atklāja pasažieru infrastruktūras labiekārtošanas pilotprojektā paveikto. Svinīgi tika atklāts arī jaunais stacijas pulkstenis.
Projekta ietvaros izbūvēti salu un malu peroni, kas tagad ir vienā līmenī ar vilciena kāpņu pirmo pakāpienu. Tā augstums attiecībā pret sliežu augšējo malu ir 55 cm un pasažieriem, iekāpjot un izkāpjot no vilciena, vairs nebūs jāveic 33 cm augstais kāpiens. Jauno vilcienu grīda būs vienā līmenī ar paaugstināto peronu augstumu. Tas atvieglos iekāpšanas un izkāpšanas laiku, un patstāvīgi pārvietoties varēs arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Patlaban cilvēkiem ratiņkrēslā iepriekš jāpiesaka pacēlājs, kas palīdz iekļūt vilcienā un izkļūt no tā.
“Kopā ar “Latvijas dzelzceļu” esam panākuši, ka Latvijā patlaban deviņas dzelzceļa stacijas ir pilnībā pieejamas. Tajās esošos pacēlājus aktīvi izmanto vairāk nekā 200 cilvēku,” stāsta invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Viņš pauž, ka Latvijā nav daudz tādu objektu, par kuriem varētu teikt – tie ir pieejami ikvienam. Šis projekts pierādot, ka “Latvijas dzelzceļa” viena no prioritātēm ir vides pieejamība, kas vajadzīga ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī vecākiem ar maziem bērniņiem, veciem cilvēkiem, velobraucējiem utt. “Siguldas stacijā pati nozīmīgākā lieta ir universālais dizains. Nav redzamas koši iezīmētas un izceltas invalīdu uzbrauktuves, kas liek justies īpašam. Tieši otrādi – viss ir nemanāms un ikvienam ir ērti tur pārvietoties,” skaidro I. Balodis. Durvju platums, šķēršļu neesamība, kvalitatīvs un līdzens peronu salaidums, margas pie uzbrauktuvēm, invalīdu tualete esot lietas, ko ļoti novērtēs.
Vēl atjaunoto staciju rotā jauni soliņi, informatīvie stendi un atkritumu urnas. Domājot par drošību, uzstādīts aizsargžogs, margas, izbūvēta īpaša reljefota bruģa josla paralēli perona malai un pieejams ekonomiskais LED apgaismojums.
“Būt pirmajiem Latvijā ar tik sakārtotu staciju – tas nav galvenais. Svarīgākais ir tas, ka beidzot esam izdarījuši to, ko siguldieši un tūristi bija pelnījuši jau sen. Tāpēc pateicos kolēģiem no “Latvijas dzelzceļa” un Satiksmes ministrijas par to, ka kopīgi atradām spēku ko tādu realizēt,” sacīja Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Siguldas dzelzceļa stacija ir viena no retajām, kas atrodas pašvaldības īpašumā, taču “LDz” pārstāvji pauž, ka, redzot Siguldas piemēru, jau daudzas pašvaldības sarosījušās un sākušas sarunas ar “LDz”. Apsaimniekošanas darbus gan atjaunotajā stacijā tāpat kā līdz šim veiks “LDz” darbinieks.
Satiksmes ministrs izteica patiesu prieku par šo pilotprojektu un pateicās “LDz” un Siguldas domei, kas radījusi teju paraugstaciju – rekonstruēta gan stacijas ēka, gan perons, nomainītas sliedes, nodrošināta vides pieejamība un autobusu parka klātesamība.
Par paraugu Siguldas stacija kalpos infrastruktūras labiekārtošanā 15 Jūrmalas un trīs Jelgavas virziena stacijās, kur par Eiropas Savienības līdzfinansējumu darbi tiks sākti jau nākampavasar.
“LDz” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis pauda pārliecību, ka šādi projekti arī turpmāk jāveic valstij, pašvaldībām un “LDz” roku rokā: “Mūsu sliedes šķērso ļoti daudzas pašvaldības, ar kurām veidojam dialogu. Vēlmes ir gan no mūsu, gan pašvaldību puses, taču ne vienmēr izdodas vienoties. Šis projekts ir piemērs lieliskai sadarbībai starp pašvaldību, “Latvijas dzelzceļu” un Satiksmes ministriju.”
“Parasti vides pieejamību novērtēju, iztēlojoties, kā būtu, ja es kaut kur dotos kopā ar draudzeni. Es taču negribētu, lai viņa mani kaut kur stumj, velk vai stīvē, bet gan lai mēs abi ietu kopā. Izbraukājot jauno Siguldas staciju, ir sajūta, ka šeit tas būs iespējams. Atkrīt uztraukums par to, vai durvis būs pietiekami platas, lai pa tām varētu izbraukt, vai kā tikt pāri slieksnim,” iespaidos dalās “Apeirona” vides pieejamības projektu vadītājs Aigars Bolis.
Uzziņa Pilotprojekts Siguldā tika īstenots par “LDz” līdzekļiem un izmaksājis 397 000 latu. |
{gallery id=”2108″}
