FOTO. Mākslinieces Patricijas Brektes “Pāvu rezidence” Siguldā 0
Māksliniece Patricija Brekte Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju “Peahen Residence” (“Pāva rezidence” – tulk. no angļu val.). Ar tornīti tā izskatās kā pils. Radoša un izglītojoša vide!
Atkuģoja princis
“Divpadsmit gadus mana mākslas studija atradās Rīgā, Andrejsalā, kur mēdzu uzņemt arī ciemiņus. Un tad kādu reizi tur iepazinu savu princi – francūzi Ksavjēru. Viņš nevis atjāja baltā zirgā, bet ieradās ar kuģi “Stokholma–Rīga”.
Toreiz Ksavjērs strādāja Londonā, taču mūsu mīlestība viņu atveda uz Rīgu. Viņam jautāju, kur tu gribētu dzīvot pastāvīgi? Atbildēja: Siguldā, jo tā ir fantastiski skaista vieta!” atklāj gleznotāja Patricija Brekte.
“Šo māju nopirkām pirms kādiem pieciem gadiem. To bija cēlis vietējais būvnieks, kurš namu sev veidojis pamatīgu – no labiem celtniecības materiāliem, iespaidīgu – ar tornīti, trijstūra veida logiem, vitrāžām…
Acīmredzot cerējis tajā dzīvot ilgi, taču pēcāk sākusies krīze, īpašumu pārņēmusi banka… Māja nebija pabeigta, daļēji pat izdemolēta… To pārveidojām, pārplānojām iekštelpas, tās pieskaņojām savām vajadzībām, pārtaisījām arī komunikācijas,” teic Patricija Brekte un aicina mūs skatīt garāžu, kuras ieeju sedz priekškars – kā uz skatuves.
Dārza pagarinājums telpā
“Te – mana mākslas studija “Art Studio Peahen” ar nelielu grafikas darbnīcu. Vasarās, kad studijas lielie vārti atveras, telpa iegūst paplašinājumu. Interesentiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem – mācu skicēšanu, zīmēšanu, gleznošanu ne vien studijā, bet arī tepat līdzās – dabā.”
Apskatījuši garāžas māksliniecisko interjeru, ieejam brokastu telpā, kurā – garš galds, virs tā trīs krāsu stikla lustras. Viena siena ir zaļā krāsā, pie pretējās – Patricijas glezna “Varde”, tapusi Kuldīgā.
Rodas iespaids, ka daba ienākusi telpā. “Tā jau arī domāts! Esam tādā kā dārza pagarinājumā,” skaidro māksliniece. Virtuvē rosās Ksavjērs, viņš iecienījis cept krepes (plānās pankūkas no Francijas, precīzāk Bretaņas).
Mūs pārsteidz ar piedāvājumu pagaršot vietējo gliemežu oliņas – Francijā šos ikrus dēvējot par balto zeltu, pasniedzot smalkākajos restorānos!
Ar busiņu uz Parīzi
Abi Siguldā veic mājizglītošanas darbu – Ksavjērs interesentiem māca franču valodu, savukārt Patricija – zīmēšanu, gleznošanu. Viņi arī organizē nelielas (5–7 personām) kultūras izpētes braucienus uz Franciju – pa mākslinieku takām.
Ierasti tie ilgst nedēļu. “Braucam ar savu “Mercedes” busiņu no Siguldas uz Parīzi. Es bagāžā lieku molbertus un krāsas, bet Ksavjērs ved visādus sev nepieciešamos virtuves piederumus. Noīrējam autentisku franču māju, piedāvājam degustācijas un ekskursijas.
Ir jau īstenoti vairāki braucieni pa dažādiem reģioniem, piemēram, Normandiju, kur esam gleznojuši Kloda Monē dārzā, Luāras ieleju, Šampaņu un Bordo, kur vairāk esam devušies degustācijas tūrē. Nākamgad aprīlī laidīsim uz Provansu.”
No virtuves dodamies uz viesistabu, kas ir gaiša, un tās interjers pieskaņots Patricijas Brektes raksturīgi melnbaltajām gleznām. Uzmanību piesaista arī melnbaltā flīžu grīda, kas izlikta kā rakstains paklājs.
Tā lieliski saskaņojas ar plašo logu melnajiem rāmjiem un atpūtas stūra punktainajiem dīvāniem. “Īpaši skaisti te ir ziemā, kad ārā sniegs, istabā kuras kamīns un pa plato logu baudi balto pasauli…”
Starp pāviem un gaiļiem
No Ksavjēra vecāku mājām atvests masīvais ozolkoka galds ar kokgriezumiem dekorētām kājām, lustra, flīģelis… “Bērnībā sapņoju, ka gribētu gleznot un spēlēt baltas klavieres.
Redz, kā sagadījies – gleznoju un strādāju Siguldas mākslas skolā “Baltais flīģelis”. Tā kā instruments tikko ir no restaurācijas, tad tā apgūšanai vēl vajag laiku.”
Viesistabas interjerā – vectēva, izcilā akvarelista Jāņa Brektes gleznots Vecrīgas skats, citur redzami pāva motīvi, jo mākslinieces zīmolā ir pāvs kā krāsainības simbols (starp citu, Indijas svētais putns!).
Pamanām arī gaiļa tēlu, izrādās, ka Patricija un viņas brālis Kristians dzimuši Gaiļa gadā. Interesanti, ka Ksavjēra mamma kolekcionējot gaiļu figūriņas.
Rezidence ir arī vieta, kur satikties, atpūsties radošām personībām, gūt iedvesmu idejām, tāpēc tā izveidota plaša. Atsevišķā mājas daļā ciemiņiem ir iespēja nakšņot kādā no trīs labiekārtotām istabām ar atsevišķām vannas telpām.
Istabas, kā jau iederas mākslinieces namam, nosauktas krāsās: spilgti rozā – “Fuksī”, “Zilā” un “Zeltaini dzeltenā”. Tām piemeklētas arī attiecīgās krāsas mēbeles, antikvāri interjera elementi. Aizkustinoši, ka vienā no istabām redzamas arī Patricijas mammas Ilonas Brektes akvareļi “Ziedi”.
