Modes produkti 5
Parādē varēja atrast arī eksotisko un reto šķirņu puķu stādus. A. Svilāns pievērsa uzmanību dārzkopes Maijas Eglītes dzeltenajām mežlilijām, z/s “Bērziņi” uvulārijām (daudzgadīgās ziemcietes), SIA “Zaļā oāze” sarkanlapu rabarberiem un heihērām. Nacionālais botāniskais dārzs piedāvāja no Alpiem nākušo lakstaugu ramoldu, alstrēmijas, argirantēmas, mežlilijas ar baltiem ziediem. “Uzteicami, ka audzētāji ik gadu aizvien vairāk stādus liek podiņos, tie kļūst kvalitatīvāki,” tāds bija A. Svilāna raksturojums.
Vīnogu un vīnogu stādu audzētājs Gatis Kužums uzsvēra – Stādu parādē daudzu vīnogu šķirņu stādus nepārdod tāpēc, ka lielā pieprasījuma dēļ šie stādi jau pārdoti saimniecībā. “Igauņi daudz prasa salizturīgās šķirnes. Cenšos viņus pārliecināt, ka vajag agrās šķirnes pirkt tāpēc, ka Igaunijā vasara ir īsāka nekā mums. Pircēji meklē arī bezsēklu vīnogas. Es stāstu par vīnogu sēkliņu veselību uzlabojošajām īpašībām,” tā G. Kužums. Pieprasītākie bija ‘Žemčug belij’, ‘Valiant’ un ‘Precose’ šķirnes vīnogu stādi.
Patlaban dzīvžogu stādu audzētāji nevar piedāvāt Alpu vēreni un vilkābeli, kas bija populāri pirms vairākiem gadiem. Viss izpirkts. Tiesa gan, šiem augiem ir aizvietotāji, dažkārt vēl krāšņāki, un pircēji pērk uzreiz.
Igauņu izvēle – cena
No Pētri ciema ar vidējās ietilpības autobusu ar piekabi atbraukušās dāmas un arī daži daži kungi uzsvēra – vissvarīgākais iemesls apmeklējumam ir dažiem stādiem pat vairākas reizes zemākas cenas nekā Igaunijā, pārbaudītā stādu kvalitāte (no šīs apdzīvotās vietas igauņi Siguldā ierodas jau trešo gadu), daudzveidīgais piedāvājums, tostarp eksotiskie ‘Šokolādes’ šķirnes tomāti vai hurma. “Ābeles Igaunijā ir pat trīs reizes dārgākas nekā Latvijā. Vairākas reizes dārgākas ir arī zemenes un rozes, savukārt, piemēram, lavanda un citi līdzīgi augi maksā tikpat,” stāstīja viena no saimniecēm Kūli Maiore.
Paskaidrošu, ka ābeles kailsakni gadatirgū varēja nopirkt pat par četriem eiro, bet Igaunijā tās stādus pārdod vien konteineros, cena ir 15 – 16 eiro. “Zviedrijā un Somijā augļu koku stādi ir vēl dārgāki. Mūsu pircējs nav gatavs tādam stādaudzētāja darba vērtējumam,” atzina J. Zilvers. Viņš arī piebilda, ka Latvijā augļu koku stādu cenu uz leju velk mazie stādaudzētāji, kas nemaksā nodokļus. Lielražotāji ir spiesti viņiem pielāgoties. Arī Skandināvijas valstīs un Igaunijā nodokļu maksāšanas kultūra ir atšķirīga no Latvijā akceptētās, tāpēc cenas ir augstākas.
