Foto: AFP/SCANPIX/LETA

“Signet Bank”: Attiecību normalizācijas ar Krieviju nebūs, tādēļ jādomā, kā dzīvot bez šī partnera ekonomikā 0

Attiecību normalizācijas ar Krieviju nebūs, tādēļ ir jādomā, kā dzīvot bez Krievijas kā partnera ekonomikā, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

“Uzņēmumiem, kuri joprojām cenšas strādāt ar Krieviju un Baltkrieviju, jāsaprot, ka šis ir brīdis, kad jāpieņem lēmumi. Ir acīmredzams, ka normālu attiecību – ne politisku, ne ekonomisku – ar šiem austrumu kaimiņiem vairs nebūs. Es arī nedomāju, ka šī situācija mainīsies tuvāko gadu laikā. Diezin vai,” pauda Idelsons.

Viņš gan atgādināja, ka Latvijas uzņēmēji ar šādiem satricinājumiem nesastopas pirmo reizi. 1998.gadā, kad Krievija piedzīvoja defoltu, daudziem uzņēmējiem nācās pārorientēties uz Rietumu tirgiem, un ilgtermiņā tas ir bijis ļoti veselīgi ekonomikai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jautāts, vai ir daudzi uzņēmēji, kas vilcinās ar lēmumu pieņemšanu par sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju, Idelsons norādīja, ka, pirmkārt, ir redzams, ka banku klientu, kuriem būtu aktīvas ekonomiskās saites ar Krieviju, nav nemaz tik daudz.

“Savukārt, ja skatāmies uz šiem uzņēmumiem, tad ir gan tādi, gan tādi piemēri. Piemēram, mēs pagājušajā gadā palīdzējām emitēt obligācijas IT produktu un risinājumu izplatītājam “Elko grupa”. Viņi lēmumu par iziešanu no Krievijas tirgus un sava Krievijas meitasuzņēmuma pārdošanu pieņēma ļoti ātri. Bet ir arī pretēji piemēri. Mans personīgais padoms šiem uzņēmējiem – nedzīvot ilūzijās, ka kaut kas mainīsies un varēs turpināt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Vienkārši jāsaprot, ka tā nenotiks, un jādomā, kā dzīvot tālāk,” aicināja Idelsons.

Banku sektors, pēc viņa teiktā, ieviesto sankciju dēļ ar īpašām problēmām nesaskarsies. “Notikumi ap “ABLV Bank” 2018.gadā mūsu finanšu sektoram sagādāja nepatīkamus brīžus, bet tagad tādu klientu, kuri var radīt problēmas, bankās ir maz, arī ar Krievijas riskiem saistītu kredītu nav daudz. Tas pats attiecas uz banku vērtspapīru portfeļiem. Faktiski visās jomās ekspozīcija pret Krieviju un Baltkrieviju ir zemā līmenī. Man nešķiet, ka Latvijā būtu kāda banka, kuru šie notikumi varētu apdraudēt,” pauda “Signet Bank” vadītājs.

SAISTĪTIE RAKSTI