Signāls Ukrainai. Kā pasaule aizmirsa par notiekošo karu Sīrijā, tā aizmirsīs.. 223
Karš Sīrijā turpinās jau 12 gadus. Tur katru dienu mirst cilvēki no krievu rokām. Ukrainas varas iestādes sūdzas, ka vardarbības uzliesmojuma laikā starp Izraēlu un Palestīnu pasaule ir sākusi zaudēt interesi par Ukrainu.
Bet ir daudz šausmīgāks piemērs, kā pasaule aizmirsa par barbarisko karu Sīrijā, kuru vada tā pati Krievija. To raksta Politico, kura korespondents savulaik ziņoja par karu Sīrijā, bet tagad informē pasauli par situāciju Ukrainā.
Raksta autors nesen viesojās Turcijā, kur satika 48 gadus veco sīrieti, Mahmudu Amedu Naseru. Sīrietis stāsta, ka viņa dēlu ļoti nobiedējusi Turcijas civilās lidmašīnas skaņa debesīs. Galu galā tur, nemiernieku kontrolētajās Sīrijas teritorijās, lidmašīnas rūkoņa nozīmē, ka tagad uz mūsu galvām kritīs krievu bumbas.
“Ukraiņiem un man ir viens ienaidnieks, viens slepkava,” sacīja Nasers.
Taču atšķirībā no Ukrainas Sīrijas nemierniekiem nav radaru, pretgaisa aizsardzības iekārtu un brīdināšanas sistēmu, kas ļautu civiliedzīvotājiem jau iepriekš paslēpties no uzlidojuma. Sīrijā nāve un iznīcināšana notiek bez īpaša ārpasaules brīdinājuma vai uzmanības.
“Krievijas militārpersonas ir turpinājušas cīnīties un pastrādāt zvērības Sīrijā astoņus gadus, bez pazīmēm par tempu samazināšanos. Tas ir signāls Ukrainai par to, cik ilgi Krievija ir gatava veikt nekritiskus uzbrukumus, un brīdinājums, ka Krievija ir spējīga ilgstoši uzturēt konfliktus,” raksta Politico.
Izdevums atgādina, ka Sīrijas pilsoņu karš savulaik bija pasaules uzmanības centrālais temats. Kādu laiku nemierniekiem bija zināma Rietumu simpātija, jo diktatora Bašara al Asada brutalitāte pretošanās apspiešanā šokēja pasauli. Taču gadu gaitā karš nonāca strupceļā, un pasaules uzmanība tika pievērsta citiem notikumiem un citiem konfliktiem.
Tikmēr saskaņā ar ANO aplēsēm Sīrijā 12 gadu laikā ir miruši vismaz 306 000 cilvēku, vairāk nekā 80 katru dienu. Un šī ir minimālā aplēse. Lielbritānijas nevalstiskā organizācija “Syrian Observatory” uzskata, ka šajā karā bojā gājuši vairāk nekā 600 000 civiliedzīvotāju un karavīru.
Īpaši traģiski šķiet, ka Krievijas iebrukums Ukrainā kļuva par vienu no iemesliem, kāpēc pasaule praktiski aizmirsa par karu Sīrijā. Pat ANO humānās palīdzības aģentūras, ārvalstu valsts un nevalstiskie fondi arī lielākoties ir novirzījuši savu uzmanību un resursus Ukrainai.
Un uz šī fona Tuvo Austrumu valstis ir gatavas atjaunot normālas attiecības ar Asada režīmu, ko tās skaļi pārtrauca pirms gadu desmitiem.
Maijā Sīrijas diktators pirmo reizi kopš 2011. gada Arābu līgas samitā atkal tika sirsnīgi uzņemts, neskatoties uz pārliecinošiem pierādījumiem, ka viņš un viņa režīms ir pastrādājuši kara noziegumus.
Ukraiņiem būtu jāzina arī par Sīrijas bēgļu likteni. Turcija, kas kādreiz bija viņiem tik viesmīlīga, gadu gaitā sāka novērsties.
Tās pretimnākošā attieksme, kādu kādreiz šajā valstī juta pret bēgļiem, jau ir izgaisusi. Turku naidīgā attieksme pret sīriešiem ikdienā nepārsteidz. 83% turku ir negatīva attieksme pret Sīrijas bēgļiem.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš pirms vairāk nekā desmit gadiem uzņēma Sīrijas bēgļus kā “mūsu brāļus”, šogad savas vēlēšanu kampaņas laikā solīja vēlētājiem, ka viņš nosūtīs miljonu bēgļu atpakaļ uz kara plosīto Sīriju.
