Signāls Rietumiem – Krievijas energovēstījums caur gāzesvadiem 57
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāk nekā nedēļu pēc mīklainās Krievijas–Rietumeiropas gāzesvadu “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” saspridzināšanas Baltijas jūrā joprojām trūkst skaidrības, kas to paveicis.
Pārskatāmā nākotnē drošas atbildes arī netiek prognozētas, bet skaidrs, ka ir runa par sabotāžu. Rietumu amatpersonas pagaidām uz Maskavu atklāti nenorāda, taču neoficiāli, ekspertu līmenī, šai versijai nav loģisku alternatīvu. “Ir ļoti acīmredzami, kas stāv aiz šīs lietas,” septembra beigās izteicās Starptautiskās enerģētikas aģentūras izpilddirektors, turku ekonomists Fatihs Birols. Savukārt Krievija pilnā sparā pa visiem kanāliem, tajā skaitā no ANO tribīnes, spridzināšanā vaino ASV.
Kurš vainīgs?
Zviedrija, Dānija, Norvēģija un Vācija ir pilnībā bloķējušas jūras akvatoriju ap 26. septembrī uzspridzinātajiem gāzesvadiem. Jebkuras virsūdens vai zemūdens darbības to tuvumā netiek pieļautas. Pieejas diversijas vietai nav pat juridiskajam abu cauruļvadu īpašniekam, Šveicē reģistrētajam uzņēmumam “Nord Stream AG”, no kura 51% pieder Krievijas “Gazprom”.
Izmeklēšanu, presei neko nekomentējot, veic Zviedrijas, Dānijas un Vācijas varasiestādes. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Veršiņins trešdien paģērēja, ka vajadzētu “protams, arī Krievijas līdzdalību”, bet šajā politiskajā situācijā neviens to neuztver nopietni – Krievijas vadība pēdējā laikā ir pārāk daudz melojusi.
Tas atgādina Maskavas pieeju opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija indēšanai 2020. gadā, kad Kremlis Vācijai pieprasīja izmeklēšanas informāciju par noziegumu, ko pats acīmredzami bija veicis. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ASV par vainīgu “Nord Stream” iznīcināšanā nosauca jau pagājušās piektdienas uzrunā.
Citas Kremļa amatpersonas sekoja, piesaucot Vašingtonas viltīgos plānus pakļaut Eiropu un pacelt ASV eksportētās sašķidrinātās dabasgāzes cenas. Neskaitot dažādas sazvērestības teorijas sociālajos tīklos, pat ASV populārā telekanāla “Fox News” personība Takers Karlsons sākotnēji pieļāva kādu amerikāņu lomu.
Tomēr nopietni eksperti ko tādu pilnībā noraida. Pirmajā brīdī var šķist absurdi Krievijai pašai spridzināt savas maģistrāles. Kontekstā ar pastāvīgajiem Maskavas draudīgajiem izteicieniem Rietumu virzienā aina kļūst cita.
Skats uz austrumiem
“Uzbrukumam var būt vērtība kā signālam. Ja tā, tas maina stratēģisko ainavu enerģētikas karā.
Ja to izdarīja Krievija, tad Rietumiem – kas zinātu, ka aiz sprādzieniem ir Krievija, – tas būtu signāls, ka arī pārējā jūras enerģētikas infrastruktūra ir apdraudēta,” raksta Kārnegija Starptautiskā miera fonda līdzstrādnieks Sergejs Vakuļenko.
Enerģētikas eksperts Vakuļenko līdz šī gada februārim darbojās uzņēmumā “Gazprom ņeftj”, taču nu emigrējis uz Vāciju. Viņš atgādina, ka Putins jau 2021. gadā Krievijas militāristu auditorijā pieminējis iespēju apdraudēt Rietumu enerģētisko infrastruktūru, “ja Rietumu kolēģi turpinās ieturēt agresīvu kursu”.
Tāpēc sprādzienu sakrišana ar svinīgo Norvēģijas–Polijas gāzesvada “Nordic Pipe” atklāšanu nav sagadīšanās.
Tā ir zīme. Ironiskā kārtā gāzesvadu sabojāšana pat atvieglo dzīvi “Gazprom” – tam vairs nav jāizdomā formāli attaisnojumi, kāpēc caur “Nord Stream 1” neplūst nolīgtās piegādes Vācijai. Turklāt uzņēmums var cerēt uz krietnu apdrošināšanu.
Interesanti, ka “Gazprom” trešdien atgādināja iepriekš neuzsvērto, ka oficiāli tā arī neatklātā “Nord Stream 2” gadījumā viens no paralēlajiem, sapārotajiem cauruļvadiem palicis neskarts, tātad izmantojams.
Attiecīgi Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks pieļāvis iespēju vajadzības gadījumā nodrošināt gāzes piegādes caur šo atlikušo cauruļvadu. Putins arī agrāk paudis, ka Krievija varētu “jebkurā laikā” sākt piegādes Vācijai caur “Nord Stream 2”, ja vien atceltu Ukrainas kara dēļ pret Maskavu ieviestās sankcijas.
Sabotāžai visos gadījumos izmantoti ap 100 kilogramu militāras izcelsmes sprāgstvielu. Tādu operāciju 50–70 metru dziļumā vienkārši teroristi iedarbīgā un reizē slēptā veidā nespētu veikt. Vācijas karaflotes virsnieks un kuģniecības drošības eksperts Jērans Svisteks vācu telekanālam ZDF atzinis, ka sprāgstvielas pie cauruļvada drīzāk piestiprinātas ar kāda zemūdens aparāta palīdzību.
Krievija pēdējos gados pastiprināti strādājusi pie zemūdens dronu programmām. Pavisam nesen tā šādus dronus izmantoja, lai izlūkotu stratēģiski svarīgos sakaru kabeļus Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā. Par bāzi tālvadības zemūdens drona palaišanai var izmantot jebkuru tirdzniecības vai zvejas kuģi – nevainojams piesegs reģionā ar intensīvu kuģniecību.
Arī Ķīles Ziemeļvācijas universitātes kuģošanas drošības eksperts Johanness Peterss Austrijas laikrakstam “Der Standard” aizrādījis, ka spridzināšana jāuztver kā brīdinājums: “Mēs varam paveikt tādus sabotāžas aktus.” Ieinteresētība un potenciāls tos īstenot reģionā ir tikai Krievijai, tādēļ pēc vainīgā “jālūkojas austrumu virzienā”. Un vienas cauruļvada līnijas saudzēšana nav nejaušība: “Tuvojoties ziemai, Krievija tagad ir komfortablā situācijā vajadzības gadījumā diktēt savas vēlmes Berlīnei, ja tā nonāks zem sabiedrības spiediena – “gāzi piegādāsim, ja izstāsieties no sankcijām pret “Gazprom” un sertificēsiet “Nord Stream 2″ komerciālai lietošanai”.
