“WhatsApp” klientu privātums vairs nav prioritāte un droši vien nekad vairs nebūs. Signāls mainīt saziņas lietotni? 4
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Miljardiem cilvēku visā pasaulē izmanto kādu no viedtālruņos lejupielādējamajām saziņas lietotnēm, tādā veidā aizstājot kādreiz populārās SMS īsziņas, kuras daudzviet pasaulē nav iekļautas bezlimitu tarifu plānos.
Populārākā bija un joprojām ir “WhatsApp”, kuru vismaz reizi mēnesī izmanto vairāk nekā divi miljardi cilvēku, tomēr bažas par pienācīgu privātuma neievērošanu daudziem licis meklēt alternatīvas.
Lielu popularitāti pēdējo nedēļu laikā piedzīvojušas “Telegram” un “Signal”. Kuru no šifrētās saziņas lietotnēm izvēlēties?
Janvāra vidū “WhatsApp” paziņoja, ka lietotājiem nāksies dalīties ar daļu no lietotnē nonākušās informācijas ar uzņēmuma māteskompāniju “Facebook”, kurai pieder arī citi saziņas rīki – “Messenger” un “Instagram”.
Līdz šim “WhatsApp” popularitāti bija iemantojusi savas vienkāršības un daudzo iespēju dēļ, kā arī savu šifrēto ziņu dēļ, kas nozīmē, ka nevienam nav iespējams aplūkot cilvēku sarakstes.
Neapmierinātību par to savulaik izteica pat ASV drošības dienesti, kuri labprāt ielūkojas saziņas rīkos, lai uzraudzītu teroristu aktivitātes.
Lielāko lietotāju pieaugumu nedēļas laikā piedzīvoja “Signal”, kura lejupielāžu skaits palielinājās par 7,5 miljoniem jeb 420 reizes. Savukārt “Telegram” lejupielādēja vēl deviņi miljoni cilvēku (pieaugums par 91%).
Tikmēr “WhatsApp” lejupielāžu skaits, salīdzinot ar nedēļu pirms tam, samazinājās par 11%, bet lietotāju skaits tomēr pieauga par 10,5 miljoniem.
Ja svarīgākā ir datu drošība, tad labākā izvēle būtu lejupielādēt “Signal”. Visas trīs lietotnes var izmantot dažādās platformās, tās izmanto vairāku līmeņu autentifikāciju, ļauj dalīties ar dažāda veida failiem un dod iespēju komunicēt vairākos veidos.
Bet, runājot par datu drošību, “Signal” pieprasa pieeju vien lietotāja tālruņa numuram. Svarīgi, ka “Signal” pamatā ir atvērtā koda tehnoloģija, kas ļauj ikvienam pārbaudīt saziņas servisa darbību.
Tāpat “Signal” lietotājam dod iespēju individualizēt vēlamo drošības līmeni. Piemēram, ir iespējams uzstādīt īpašu pretnovērošanas rīku, kas video zvana laikā “aizmiglo” seju, bet vecās sarakstes ātri vien vienkārši izgaist nebūtībā.
Uz daļēji atvērtā koda uzbūvētā “Telegram” prasa pieeju lietotāja vārdam, tālruņa numuram un kontaktu sarakstam. Tā zina arī jūsu ierīces IP (interneta protokola) adresi.
Kaut gan “Telegram” ievāc mazāk datu, šifrēto saziņas veidu saraksts ir šaurāks. Turklāt saziņas šifrēšana ikvienam “Telegram” lietotājam jāieslēdz manuāli.
Laika gaitā “Telegram” saskāries arī ar dažādu veidu privātuma problēmām. Piemēram, pērn martā kiberuzbrukuma laikā 42 miljoni klientu tālruņa numuru kļuva publiski pieejami.
“WhatsApp” pamatā nav atvērtais kods, un, kā jau minēts – lietotne uzkrāj apjomīgus lietotāja datus.
“WhatsApp” zina gan jūsu lietotājvārdu, gan lietotnes izmantošanas paradumus un reklāmas datus, gan pirkumu vēsturi u.c. finanšu informāciju. Tāpat “WhatsApp” zina jūsu atrašanās vietu, tālruņa numuru un lietotāja kontaktu informāciju.
Ir skaidrs, ka “WhatsApp” klientu privātums vairs nav prioritāte un droši vien nekad vairs nebūs, ņemot vērā tā saistību ar pēc datiem izsalkušo “Facebook”.
Vienlaikus to no tirgus neviens nevar izstumt.
“Signal” līdzdibinātājs Braiens Aktons (savulaik līdzdibināja “WhatsApp”) domā, ka cilvēki sāks diversificēt riskus un vairākas saziņas lietotnes izmantot paralēli.
