Voldemārs Krustiņš: Ko Sprūds signalizē Krievijas jautājumā? 20
Pagājušo trešdien viena Latvijas televīzija vakara ziņās pārraidīja Ārpolitikas institūta vadītāja doktora Sprūda padomu tomēr pilnīgi nepārtraukt attiecības ar Krieviju. Šo visnotaļ saprātīgo secinājumu šo rindu rakstītājs īpaši pamanīja tāpēc, ka ārpolitikas doktora novēlējumu teleskatītāja acu priekšā turēja palaikam, bieži. Zināmā mērā uzkrītoši, kad pierasts stāsts par bargu sankciju un stingrības nepieciešamību. Tolaik Francijas prezidenta lidmašīna vēl nebija arī nosēdusies Maskavā, fakts, kas ļauj minēt par dažu starptautisku notikumu kopsakarībām. Tomēr var atzīt, ka “zināmas” vibrācijas politiskajā atmosfērā jau bija manāmas. Arī tāda, ka Krievija joprojām ir draudoša, bet tiešu iebrukuma briesmu kaimiņvalstīm (nerunājot par Ukrainu) vairs nekonstatē. Tad arī skrūves var drusciņ atlaist, vai ne? Varbūt stingrajiem kungiem oficiālā ārlietu resorā pašiem iepriekšminēto drusciņ neērti un pat nedroši teikt – priekš tam ir institūti, pētniecības centri, akadēmijas, konferences, padomes un citas taures. Tā jau ir visur.
Nelauzīsim galvu, prātodami, vai tā ir kārtējā gadījuma sakritība vai likumsakarība, bet tieši šajās dienās pēc “Saskaņas” ierosmes Saeimā izveidojas sadarbības jeb sadraudzības grupa ar Krievijas Valsts domi. Tas ir nepārprotami politisks, pat demonstratīvs solis, vērā ņemot līdzšinējo oficiālās Latvijas uzvedību. Varbūt doktors Sprūds signalizē par “prātīgām” izmaiņām un sabiedrība tiek atbilstoši sagatavota (arī prezidentūrai). Mūsu lasītājam ir jāzina, ka iepriekšminētajā sadarbības grupā ar Krievijas parlamentu līdzās “Saskaņas” frakcijas deputātiem ir iestājušies Daudzes un Siliņa kungi no zemniekiem. Taču “ierindas” zemnieki abi kungi nav, bet pieredzējuši politiķi. Siliņa kungs, kas pazīstams kā pensionāru vadonis, kaut komiski, bet atzinās, ka viņam ir paziņas Kremlī. Daudzes kungs, kas patlaban ir Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces vietnieks, pats ir bijis Saeimas priekšsēdētājs un prezidenta Bērziņa kancelejas direktors.
Un vēl. Pēc vairākkārtējas (vairākus Saeimas sasaukumus) atteikšanās ne vien ieviest “Saskaņas” priekšlikumus, bet pat apspriest vecticībnieku un pareizticīgo baznīcas svētkus atzīt par oficiālām valsts brīvdienām, apspriešana notiks. “Saskaņa” stāsta, ka arī sabiedrības saliedēšanas nolūkā. Nespriežot par šā pasākuma mērķiem, skaidrs, ka Saeimas lēmums būs ar tālejošu politisku nolūku un tādām sekām. Tāpat paturēsim prātā, ka šo lēmumu spriež tik bieži daudzinātajā un grozīgajā ģeopolitiskajā situācijā.
