Kāpēc šīfera jumtu nedrīkst izmantot ceļiem? 1
“Neprāts šīferi izbērt uz ceļa, pa kuru automašīnas katru dienu brauks pāri, vai no tā ierīkot dobes savā mazdārziņā, jo ir risks saslimt ar vēzi, iepriekš norādījusi VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Bīstamais azbests ir silikātu klases minerāls ar šķiedrainu struktūru, kas spēj sadalīties izturīgās šķiedrās.
Tās savu mazo izmēru dēļ ilgstoši nenosēžas, un pēc darbu veikšanas gaisā var saglabāties pat 80 stundas. Problēmas rodas, šīs šķiedras cilvēkam ieelpojot.
80. gados tika atklāts, ka azbesta šķiedras un putekļi var izraisīt plaušu vēzi. Tādēļ Eiropas Savienība aizliedza azbestu saturošu būvmateriālu ražošanu un tirgošanu. Berlīnē un citur Vācijā nojauca veselus daudzstāvu dzīvojamo māju kvartālus, jo to sienās atrada azbesta daļiņas… Tādēļ azbestu saturošie atkritumi Latvijā saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 302 tiek pieskaitīti pie bīstamajiem atkritumiem.
Latvijā azbestu satur lauku rajonos tik iecienītais ekonomiskais un ilglaicīgais šīferis, kas klāja un joprojām klāj daudzu māju jumtus. Lai arī šīfera ražošana un tirgošana Eiropas Savienībā ir aizliegta, obligātā kārtā demontēt jumtus tomēr likumdošana neparedz.
Tomēr jumtu segumi, pat šīfera jumts, ar laiku noveco, apsūno un drūp.
Veco šīfera jumta segumu noņemot, ir iespējams izvairīties no bīstamās iedarbības, jo azbestu saturošie materiāli atstāj kaitīgu ietekmi tad, ja, ar tiem strādājot, netiek ievērotas darba drošības un vides aizsardzības prasības.
Šīferis jānoņem tā, lai pēc iespējas mazāk radītu putekļus, jāievēro drošības tehnika un jālieto personīgie aizsarglīdzekļi. Kad šīferis no jumta ir noņemts, dažs saimnieks to izmanto atkārtoti kādā mazsvarīgā saimniecības būvē, cits glabā šķūnītī.
“No normatīvo aktu viedokļa azbesta atkritumu ierakšana zemē nepadara tos par nekaitīgiem atkritumiem,” norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, “jo sava īpašuma teritorijā nav iespējams azbesta atkritumus apsaimniekot atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Jāņem vērā, ka, apstrādājot augsni, kura ir piesārņota ar azbesta atkritumiem, var notikt azbesta šīferī saistīto azbesta šķiedru atbrīvošanās.”
Kā būtu jārīkojas pareizi? Normatīvajos aktos noteikts, ka 10 dienas pirms šīfera jumta noņemšanas darba inspekcijā jāiesniedz iesniegums, kurā aprakstīts demontāžas darba plāns. Pirms demontāžas darbu uzsākšanas darbinieki ir jāapmāca, kā strādāt ar azbestu saturošajiem materiāliem.
Azbestu saturoši materiāli jāsavāc un jāuzglabā kā bīstamie atkritumi.
Ieteicamais iepakojums ir polipropilēna materiāla maisi (“big-bag”), un ir ieteicams lietot dubultu iepakojumu. Big-bag svars ir ap 600 kg, to apsaimniekošanas maksa ir 100 eiro + PVN par iepakojumu, paliktņa ar krāvumu līdz 70 cm augstumam maksa ir 85 eiro + PVN par paliktni, bet cukura maisos iesaiņotu atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 10 eiro + PVN.
Ir vieglāks ceļš. Bīstamos azbestu saturošos atkritumus, ieskaitot šīferi, var nodot atkritumu poligonos (ja tie saņēmuši atļauju azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanā) un arī uzticēt poligona speciālistiem šo atkritumu savākšanu pēc visiem noteikumiem. Tad ir jāsazinās ar kādu no astoņiem atkritumu poligoniem, kuros tos ļauts deponēt. Protams, par pakalpojumu (transports, deponēšana) atkritumu īpašniekam ir jāmaksā.
Ieteicams visu darīt pareizi, jo saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 75.2 pantu par azbesta atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu fiziskajām personām uzliek naudas sodu no EUR 70 līdz 700, bet juridiskajām personām EUR 280–1400. Par azbesta atkritumu apglabāšanu neparedzētās vietās fiziskajām personām uzliek naudas sodu EUR 210–850, bet juridiskajām personām EUR 350–1400.
Atbalsta
