Vienā gultā ar snaiperi 1
Pēc medībām vīrs stāsta: “O, es šodien tādu briedi redzēju!” Otrs viņam atbild: “Štrunts par briedi, bet man no meža septiņas sievas uznāca virsū!” Gadījums “iz sievu medībām” “Zirnieku” klubā aizgājis tautā kā anekdote, apgalvo Diāna, bet Sandrai tūdaļ nāk prātā pašas piedzīvotais. Kad uz jakti vīri savelkot mugurā mednieku tērpus un galvā uzliekot cepures, visi izskatoties gandrīz vai vienādi. Reiz mednieki nostājušies rindā, bet Sandra savējo Reini vairs nevarot sazīmēt, tāpēc prasījusi: “Kur mans vīrs?” Gados vecāks kungs prātīgi noteicis: “Te jau tikai pēc taustes varēs atrast…”
Mednieksievām ar humora izjūtu viss kārtībā, un arī vīru sarīkotās pēcmedību sacensības šaušanā ar pneimatisko ieroci, kad pirms tam nākas vilkt “falšo” mežacūku 25 kilogramu smagumā, viņas uzņem vienā mierā. Ja kādai gadās precīzāk sašaut mērķus, atskan spriedums – re, ko nozīmē gulēt vienā gultā ar snaiperi!
Trāpīgākās šavējas, sparīgākās vilcējas gods un niknā mežakuiļa balva šoreiz pienākas Laurai Rozentālei. Vīrs par viņas panākumu priecājas, bet kolēģi šo pavelk uz zoba, sak, būs sievai plinte jāgādā, šauj labāk par tevi! Laura pastāsta, ka šaušana viņai padodas jau no skolas gadiem – sacensībās regulāri pirmās vietas izcīnījusi, bet par mednieci gan nekļūšot, jo žēl nogalēt tik jaukus radījumus kā stirnas, briežus, zaķus.
