Juris Lorencs: Sievu dumpis. Krievijas “stiprais dzimums” ar drosmi neizceļas 27
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pats pazīstamākais Krievijas cilvēks, kurš atklāti uzdrošinājies iestāties pret savas valsts agresiju Ukrainā, ir dziedātāja Alla Pugačova.
Sociālajos tīklos viņa aicināja “pārtraukt mūsu puišu nāvi iluzoru mērķu vārdā”. Tikmēr Krievijas “stiprais dzimums” ar drosmi neizceļas. Pēc mobilizācijas izsludināšanas valsti piecās dienās steigā atstāja ap 300 000 vīriešu, pārsvarā iesaukšanas vecumā.
Tieši tik lielu daudzumu Putins bija iecerējis sūtīt uz fronti pirmajā mobilizācijas vilnī. Šie 300 tūkstoši ir arī ievērojams politisks, saimniecisks un reputācijas zaudējums.
Vienlaikus armijai godu nedara paplukušie un sadzērušies vīri, kuri patlaban tiek pulcināti plašās Krievzemes kara komisariātu pagalmos.
Entuziasmu nemana, tomēr viņi bez iebildumiem gatavi pakļauties. Tās, kas uzdrošinās protestēt, ir Krievijas sievietes.
Trauslas, briļļainas studentes Maskavas un Pēterburgas ielās. Jakutskas centrālajā laukumā vairāki simti sievu izpildīja tradicionālo jakutu riņķa deju, saucot “Nē karam!” un “Nē genocīdam!”.
Daži desmiti demonstrē Groznijā un sauc: “Šis nav mūsu karš!” Milzīga uzdrošināšanās Kadirova pārvaldītajā Čečenijā. Vairākas pretkara demonstrācijas notikušas Kabardas-Balkārijas galvaspilsētā Naļčikā. Un atkal – gandrīz tikai sievietes!
Viens no skaidrojumiem vīriešu bailīgumam esot fakts, ka pēc aizturēšanas viņiem nekavējoties tiekot izsniegta iesaukšanas pavēste un “ceļazīme” uz fronti.
Vienīgā vieta visā Krievijā, kur pilsētu laukumos līdzās sievietēm iziet arī vīrieši, ir musulmaņu apdzīvotā Dagestāna. Tās galvaspilsētā Mahačkalā pat notikušas sadursmes ar policiju, vairāki simti protestētāju apcietināti.
Šajās dienās plašs protestu vilnis pārņēmis Irānu. Tie sākās pēc tam, kad 16. septembrī Teherānā aizdomīgos apstākļos nomira 22 gadus veca jauniete Mahsa Amini. Viņu aizturēja Irānas tikumības policija un nogādāja iecirknī, kur Aminai it kā sākās sirdslēkme.
Patiesais nāves cēlonis, ko noklusē varas iestādes, – galvaskausa lūzums. Meitene nomira pēc divām komā pavadītām dienām. Aizturēšanas iemesls – nepietiekami nosegta galva. Visdrīzāk Aminai no lakata bija izlīdusi kāda matu šķipsna, kas teokrātiskajā režīmā tiek uzskatīts par nopietnu pārkāpumu.
Solidarizējoties ar Aminu, daudzas irāņu sievietes šajās dienās demonstratīvi novelk lakatus un met tos ugunskuros. Šie skati jau kļuvuši par Irānas nemieru ikonām.
Patiesībā tā ir milzīga uzdrīkstēšanās – jo šīm sievietēm jābaidās ne tikai no tikumības policijas. Ļoti iespējams, arī no ģimenes un radiem.
Tāpēc notiekošais jau nodēvēts par “mazmeitu dumpi pret vectēviem”.
Un tomēr lakatus dedzinošas sievietes ir neliela, kaut arī visai spilgta Irānas nemieru daļa. Ja mēs pavērojam internetā ievietotos video, tad redzam, ka protestē pārsvarā jauni vīrieši.
Iemesls meklējams demogrāfijā. 1979. gadā, kad Irānā notika Islāma revolūcija, valstī bija 37 miljoni iedzīvotāju, 2022. gadā – jau 86 miljoni. Pieaugums – 2,3 reizes.
Amerikāņu politologs Semjuels Hantingtons (grāmatas “Civilizāciju sadursme” autors) izteicis apgalvojumu, ka revolucionāra situācija kādā valstī iestājas brīdī, ja bezdarbs jaunu vīriešu vidū sasniedz 40 procentus. Tieši tāda situācija patlaban ir Irānā.
Līdzīga attīstība vērojama arī Dagestānā. Kamēr centrālās Krievijas reģioni izmirst, šajā republikā vērojams demogrāfisks bums.
1979. gadā Dagestānā bija 1,6 miljoni iedzīvotāju, 2022. – jau 3,2 miljoni. Pieaugums – divas reizes. Dagestāna ir viens no gados jaunākajiem, bet reizē nabadzīgākajiem Krievijas reģioniem ar augstu bezdarba līmeni tieši jauniešu vidū.
Te arī meklējama atbilde uz jautājumu, kāpēc Dagestānā pret valdošo režīmu gatavi demonstrēt arī vīrieši.
Atgriežoties pie Irānas – plaši nemieri šo valsti satricināja arī 2018. gada sākumā. Sadursmēs ar drošības spēkiem gāja bojā vairāki desmiti, tūkstošiem tika aizturēti, bloķēti sociālie tīkli utt.
Toreiz protestētāji izteica vien ekonomiskas prasības. Cilvēkus satrauca augošās pārtikas cenas, bezdarbs, nevienlīdzība un korupcija. Politiskas prasības netika izvirzītas, nemaz nerunājot par islāma normu apšaubīšanu.
Šķiet, tagad šī sarkanā līnija ir pārieta. Ja Irānas tautai izdosies padzīt teokrātisko ajatollu režīmu, tam būs milzīgas sekas, kas izmainīs ģeopolitisko situāciju ne tikai Tuvajos Austrumos, bet jau globālā mērogā. Zudīs atbalsts islāmistu teroristu grupējumiem Sīrijā, Libānā un Palestīnas teritorijās.
Jaunā Irānas valdība visdrīzāk atteiksies no mērķa izgatavot atombumbu. Tiks noņemtas sankcijas, tirgū ieplūdīs Irānas nafta, kas savukārt būs nepatīkama ziņa Krievijai. Bet pagaidām tās ir tikai spekulācijas par tēmu – kas būtu, ja būtu.
Cerēsim, ka irāņiem pietiks drosmes un gatavības uzupurēties.
Diemžēl Krievijas un Baltkrievijas pieredze liecina, ka ar dziesmām, dejām, svecītēm un mobilo telefonu gaismiņām diktatorus neaizbaidīsi.
