Sievietes sirds slimo citādi 0
Lai gan vīriešiem sirds un asinsvadu slimību risks ir augstāks, sasniedzot 55 gadus, tas pakāpeniski sāk palielināties arī sievietēm, kamēr apmēram 70 gadu vecumā tas ir līdzīgs abu dzimumu pārstāvjiem. Sievietes un vīrieši ar sirds slimībām saslimst ne tikai dažādā vecumā, viņiem mēdz būt arī atšķirīga slimības gaita un simptomi.
Saslimst vēlāk, bet smagāk
Lai gan mēdz uzskatīt, ka vīrieši no sirds un asinsvadu slimībām cieš biežāk, statistika liecina ko citu. Pēc 45 gadu vecuma koronārā sirds slimība patiešām ir tikai katrai astotajai sievietei, bet pēc 65 gadiem – jau katrai trešajai. Turklāt sievietēm, kurām diagnosticēta šī slimība, prognoze ir mazāk labvēlīga nekā vīriešiem.
Kā norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatoriskās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, asociētā profesore Iveta Mintāle, līdz menopauzei sievietes ir pasargātas no aktīvas iekaisīgas aterosklerozes attīstības, kā arī citiem faktoriem, kas ietekmē aterosklerotiskās plāksnes veidošanos sirds asinsvados, attālinot iespēju piedzīvot akūtu koronāro sindromu, piemēram, insulta vai miokarda infarkta iespējamību. Taču pēc menopauzes iestāšanās, kad sievišķo dzimumhormona – estrogēna – līmenis pazeminās, aterosklerotiskais process sievietēm kļūst izteiktāks un plašāks nekā vīriešiem. Starptautiskā pētījumā, kura laikā desmit gadu garumā tika novērotas ap 1500 sieviešu, tika konstatēts, ka pirms menopauzes un menopauzes laikā straujāk attīstās cukura diabēta priekšvēstnesis – metabolais sindroms, strauji mainās lipīdu spektrs un glikozes līmenis asinīs, aug asinsspiediens un vidukļa izmēri. “Aptaukošanās, mazkustīgums un smēķēšana ievērojami paaugstina sirds slimību risku,” uzsver ārste. Īpaši nelabvēlīgi sirds veselību ietekmē viscerālie jeb “vēdera” tauki – ja sievietes vidukļa apkārtmērs pārsniedz 80 cm vai vēl ļaunāk – 90 cm.
Kā liecina jaunākais Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums, 24% sieviešu ir paaugstināts asinsspiediens (virs 140/90 mmHg), ap 60% ir paaugstināts sliktā jeb zema blīvuma holesterīns, bet 20% – cukura līmenis asinīs, gandrīz 30% ir liekais svars un tikpat daudzām – aptaukošanās (ķermeņa masas indekss virs 30), bet vairāk nekā 15% sieviešu ikdienā smēķē.
Svarīgi atcerēties, ka smēķēšana ir galvenais koronārās sirds slimības iemesls sievietēm, kuras ir jaunākas par 50 gadiem. Pat dažas dienā izsmēķētas cigaretes palielina miokarda infarkta risku. Pierādīts, ka sievietēm, kuras smēķē un lieto hormonālās kontracepcijas līdzekļus, desmit reižu paaugstinās stenokardijas, insulta vai sirds un asinsvadu saslimšana, kā arī vēnu trombožu risks.
Vidusjūras diēta un sportiņš
Ko sievietēm vajadzētu darīt, lai neslimotu ar sirds asinsvadu slimībām? “Pirmkārt, nesmēķēt. Otrkārt, kustēties. Treškārt, ēst pilnvērtīgu, sabalansētu veselīgu pārtiku un līdz ar to saglabāt normālu svaru. No tā tad arī izrietēs viss pārējais – normāls asinsspiediens, holesterīna un cukura līmenis asinīs. Svarīgs ir vienmērīgums, regularitāte gan sportā, gan ēšanā un svara uzturēšanā. Ateroskleroze sāk attīstīties jau no divdesmit gadu vecuma, tādēļ kopš jaunības ir noderīgi visi pasākumi, lai aizkavētu tās attīstību,” uzsver Iveta Mintāle. Viņa teic, ka dzīves kvalitāti nosaka no slimības brīvie gadi, taču arī tad, ja tā tomēr ir, bet tiek pareizi kontrolēta, piemēram, lietojot medikamentus, kā to ieteicis ārsts, iespējams labi justies un nodzīvot ilgu mūžu. Piemēram, atmetot smēķēšanu, koronārās sirds slimības risks divu gadu laikā samazinās uz pusi, bet 5–10 gadu laikā sasniedz tādu pašu līmeni kā nesmēķētājai.
Ārste par sirds veselībai vispiemērotāko uzskata tā saucamo Vidusjūras diētu, kura gan vairāk atgādina dzīvesveidu, jo ietver sevī arī regulāras fiziskās aktivitātes – pastaigas, nūjošanu, braukšanu ar velosipēdu. Tās uztura piramīdas pamatu veido graudaugi, pilngraudu produkti – maize, dažādi putraimi, kā arī itāliešu stilā pagatavoti makaroni un rīsi, kas samazina to glikēmisko indeksu, ļoti daudz dažādu dārzeņu, pākšaugu, augļu un ogu, zaļie salāti, garšaugi, sēnes. Galvenais taukvielu avots Vidusjūras diētā ietilpst olīveļļa (4 ēdamkarotes dienā), kura satur nepiesātinātās taukskābes, kā arī jūras zivis, rieksti un nelielos daudzumos liesa gaļa un piena produkti. Piemēram, jūras zivis (omega-3 taukskābes) vajadzētu ēst vismaz 2–3 reizes, liesu putnu vai truša gaļu – pāris reižu nedēļā, bet cūkas, liellopu un citu sarkano gaļu – tikai dažas reizes mēnesī.
Kā slimo sievietes
* Netipisko simptomu dēļ – nogurums, miega traucējumi, elpas trūkums, gremošanas traucējumi, vājums, sirdsklauves, smaguma sajūta rokās, sievietes retāk tiek nosūtītas uz izmeklējumiem, kas saistīti ar sirds veselību.
* Smēķētājām ir par 25% lielāks sirds un asinsvadu slimību risks nekā vīriešiem, kuri smēķē. Īpaši negatīva ietekme ir kombinācijā ar citiem riska faktoriem – paaugstinātu holesterīna līmeni un asinsspiedienu, lieko svaru vai aptaukošanos un hormonālās kontracepcijas lietošanu.
* Gados vecākām sievietēm parasti ir aterosklerotiskas izmaiņas (tauku nosēdumi) lielajās koronārajās artērijās. Sievietēm līdz 65 gadu vecumam biežāk novēro koronāro artēriju spazmas vai mazo asinsvadu slimības.
* Stress sievietes sirds veselību ietekmē vairāk nekā vīriešiem. Uzreiz pēc pārmērīga stresa situācijas var parādīties stipras sāpes krūtīs, mēdz būt arī elpas trūkums, paātrināta sirds darbība. Šo stāvokli, kas atgādina miokarda infarktu, sauc par stresa ierosinātu kardiomiopātiju jeb “salauztas sirds sindromu”. Visbiežāk no tā cieš sievietes pēc 60 gadu vecuma, vīriešiem to novēro ļoti reti.
* Augsts asinsspiediens miokarda infarktu un sirds mazspēju biežāk izraisa sievietēm nekā vīriešiem.
* Cukura diabēts sievietēm biežāk nekā vīriešiem paaugstina koronārās sirds slimības risku un pasliktina slimības norisi.
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs “Sirds un asinsvadu veselības formula”.
