Sievietes sapņi 0
Galerijā “Māksla XO” līdz 6. februārim skatāma Olgas Šilovas personālizstāde “Sapņu kalendārs 2012”.
Olgas Šilovas personālizstādē “Sapņu kalendārs 2012” tematiski apvienota tēlniecība, fotogrāfija un instalācija. Līdzīgi kā projektā “Sapņu kalendārs 2011”, kas pirms gada tika prezentēts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā, modeles lomā ir pati autore. Tāpat kā “Arsenālā” skatāmajā ekspozīcijā O. Šilova arī šoreiz iejutusies atpazīstamos dažādu laikmetu un kultūru sieviešu tēlos. Un, līdztekus māk-slinieciskajam sniegumam tēlniecības formātā izstādes autore pārsteidz skatītāju ar savām aktrises dotībām un hameleona dabu, kas ļāvusi iemiesoties tik daudzos un dažādos tēlos, vienlaikus rosinot vilkt paralēles ar pašas mākslinieces personības atšķirīgajām šķautnēm.
Paralēli O. Šilovai, kas ir tēlniecības darbu un projekta koncepcijas autore, izstādes tapšanā piedalījušies arī fotogrāfi – Jānis Deinats un Aigars Altenbergs, kā arī datorgrafiķis Viesturs Staņislavskis.
Saskaņā ar autores interpretāciju izstādes “Sapņu kalendārs 2012” ietvaros sievietes identitātes meklējumi noris pilsētas vidē. Māksliniece iejutusies dažādu laikmetu un kultūru skaistuma ideālu lomās – Amēlija Erharte, Ļubova Orlova, geiša, princese Diāna, Parvati, Pamela Andersone, Afrodīte, Merilina Monro, marķīze Pompadūra, Žozefīne Beikere, Jaunava Marija. Dievietes vai slavenības, atpazīstamas un arhetipiskas parādās Rīgas pilsētas telpā, savam tēlam semantiski piemeklētā – atbilstošā vidē. Tā, piemēram, krāšņā indiešu dievība Parvati, saulrieta apspīdēta, graciozi kustas Daugavmalā iepretīm jaunceļamajai Nacionālās bibliotēkas ēkai, princese Diāna dodas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet Merilina Monro, baltajai kleitai plīvojot, pozē Vecrīgas ielās.
Kopumā galerijā “Māksla XO” skatāmo ekspozīciju veido divpadsmit inscenētas fotogrāfijas – kalendāra lapas un divpadsmit skulptūras. Kā arī videodarbs, kur, virknējot statiskus fotokadrus, lielformāta fotogrāfijās un smalkajos tēlniecības darbos iemūžinātie sieviešu tēli atklājas kustībā, tādējādi radot vēl spilgtāku ticamības un klātbūtnes efektu. Sekojot pārsteidzoši precīzajām un stilistiski izsvērtajām mākslinieces tēla maiņām, laika un telpas robežas var tikt pārkāptas, ļaujot piemirst, ka skatītāja acu priekšā nav vis konkrētā personība, vai tā būtu princese Diāna vai Pamela Andersone, bet gan mūsdienu Latvijā dzīvojoša māksliniece, kas ļāvusies sapņot, ceļojot laikā un telpā.
