Sievietes palīgā sauciens. Jāslēpj tikšanās ar draudzenēm, lai izvairītos no strīdiem – patiesa mīlestība vai pārāk cieša pavada?
0
Attiecības ir viens no svarīgākajiem dzīves pamatiem — tajās cilvēki meklē tuvību, drošību un sapratni. Taču ne vienmēr viss ir tik vienkārši. Šonedēļ sākam jaunu rakstu sēriju, kurā analizēsim reālus stāstus par attiecību problēmām, izaicinājumiem un būtību. Katrs stāsts būs kā iespēja ieraudzīt, kā līdzīgas situācijas risina citi, un atrast atbildes arī uz saviem jautājumiem, uz kuriem atbildēs geštaltpraktiķe. Pirmais stāsts ir par Paulīni, kura vēlējās dalīties ar savu pieredzi par kontrolējošu uzvedību attiecībās un sajūtu, ka viņa sāk zaudēt brīvību. Vai tā vēl ir mīlestība vai jau pārāk cieša pavada?
“Kā saprast, vai mans partneris vienkārši ir ļoti gādīgs vai attiecības kļuvušas toksiskas? Pēdējā laikā viņš arvien vairāk uzrauga, kur es esmu, ar ko tiekos, un dažreiz pārbauda manu telefonu. Viņš saka, ka tas ir tāpēc, ka viņš mani mīl un negrib mani pazaudēt, bet es sāku justies ierobežota. Kā šādā situācijā rīkoties? Vai tas ir brīdinājuma signāls, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā?” vaicā Paulīne.
Pārbauda telefonu, izsaka greizsirdīgas piezīmes
Paulīne ir 33 gadus veca, un viņa jau trīs gadus ir attiecībās ar Kasparu. Attiecību sākumā viss bijis lieliski – viņš bija rūpīgs, uzmanīgs un parādījis, ka viņa var viņam uzticēties. Taču pēdējā gada laikā Kaspara uzvedība ir sākusi sievieti satraukt.
Vīrietis ir sācis kļūt kontrolējošs – viņš bieži jautā, kur viņa atrodas, ar ko viņa ir kopā un kāpēc viņa tik daudz laika pavada ārpus mājas. Sākumā viņai šķitis, ka tās ir rūpes, bet tagad viņa jūtas nospiesta. Viņš dažreiz pārbauda viņas telefonu, izsaka greizsirdīgas piezīmes. Tāpat viņš dusmojas, ja viņa vēlāk atgriežas no darba vai tiekas ar draudzenēm. Paulīnes atklāj, ka reizēm viņš izturas nejauki – paceļ balsi, kritizē viņu un liek justies vainīgai par to, ka viņa pievērš pārāk daudz uzmanības citiem un pārāk maz viņam.
Sieviete sāk justies kā iesprostota – viņa mīl savu partneri, bet jūt, ka viņš mēģina kontrolēt viņas dzīvi. Viņa ir sākusi slēpt tikšanās ar draudzenēm, lai izvairītos no strīdiem. Tomēr viņa arī baidās par to runāt ar savu vīrieti, jo, viņasprāt, viņš varētu sadusmoties vēl vairāk. Viņa vairs nezina, vai viņas attiecības ir normālas, vai arī tās kļūst neveselīgas.
Ko par to saka speciāliste?
Lai labāk izprastu situāciju, būtu nepieciešams vairāk detaļu – kāda ir ikdienas dinamika starp Paulīni un Kasparu, vai viņi dzīvo kopā, vai nesen noticis kas īpašs, kas varētu ietekmēt viņu attiecības, uzsver geštaltpraktiķe Inese Šuļžanoka. Tāpat būtu svarīgi zināt vairāk par pašu Kasparu – kāds viņš bijis agrāk, kā viņš izpauž savas jūtas, un vai šāda uzvedība ir kas pavisam jauns vai tomēr bijušas pazīmes jau iepriekš.
Jautājums ir būtisks, jo reizēm mēs sākumā ignorējam signālus, kas vēlāk kļūst neiespējami nepamanīt. Vai kontrolējoša attieksme un greizsirdība bija jau attiecību sākumā, bet sākotnējās iemīlēšanās eiforijā tam nepievērsa uzmanību? Vai tomēr šīs izmaiņas ir parādījušās pēkšņi, un tās varētu būt saistītas ar attiecību attīstību? Ja pēdējā laikā Kaspara uzvedība ir krasi mainījusies, iespējams, tas saistīts ar pārmaiņām viņu dinamiskā līdzsvarā.
Paulīne raksta, ka attiecībās ir jau trīs gadus, taču pārmaiņas partnera uzvedībā parādījušās tikai pēdējā laikā. Tas varētu norādīt uz attiecību dinamikas izmaiņām. Attiecību sākumā partneri bieži vien idealizējam – redzam viens otru caur “rozā brillēm”, draugus un ģimeni satiekam retāk, jo lielākā daļa brīvā laika tiek pavadīta divatā. Tomēr eiforijas fāze nav mūžīga. Laikam ejot, sākam redzēt partneri reālistiskāk – ar visām viņa īpašībām un atšķirībām. Šajā brīdī attiecības piedzīvo pielāgošanās posmu. No vienas puses, tas nozīmē īstā partnera pieņemšanu un pielāgošanos jaunajai realitātei. No otras puses, pēc ciešās saplūsmes posma, kurā maksimāli gribēja pavadīt laiku viens ar otru, dabiski atjaunojas vēlme vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni.
Taču, kas vienam šķiet veselīga līdzsvara atjaunošana, otram var radīt trauksmi. “Mēs visu laiku bijām kopā, bet tagad viņš izvēlas būt bez manis?” Šādas pārmaiņas var izsaukt nedrošību, bailes un vēlmi atgūt kontroli pār situāciju – reizēm tas izpaužas kā neapmierinātība, greizsirdība vai centieni attiecības “atgriezt” iepriekšējā stāvoklī.
Ievērojamā terapeite Sjū Džonsone, kas lielāko daļu dzīves veltīja tieši partnerattiecību pētīšanai, ir rakstījusi, ka veselīgas attiecības balstās uz uzticību, nevis kontroli. Viņa norāda, ka ilgtermiņā attiecības, kurās viens partneris izjūt pastāvīgu spiedienu, kļūst toksiskas, jo cilvēks jūtas ierobežots un zaudē emocionālo tuvību.
Ja izmaiņas attiecībās ir patiesi ir kaut kas jauns, tad vislabāk ir sākt ar godīgu, cieņpilnu un atklātu sarunu par notiekošo. Paulīne gan raksta, ka viņai bail par to runāt, lai neizraisītu jaunus strīdus. Tas ir normāli. Partneriem bieži ir bailes to uzsākt sarunu par sāpīgākajiem attiecību jautājumiem, jo ir bažas tikt nesadzirdētam, atraidītam vai ar savu godīgumu sāpināt partneri. Taču veselīgās attiecībās abiem partneriem ir jābūt iespējai brīvi izteikt savas vajadzības un vēlmes. Atvērtība un ievainojamība sarunā ar partneri, ja abi meklē iespēju saprasties, vēl vairāk satuvina.
Kā sākt šo sarunu? Iespējams, viņa varētu eksperimentēt ar maziem solīšiem, piemēram, pateikt Kasparam: “Es saprotu, ka tev svarīgi vairāk pavadīt laiku ar mani, bet arī mani draugi man ir arī svarīgi.” Tādējādi piedāvājot sarunā atrast risinājumus šai situācijai. Šāds mēģinājums runāt atklāti var būt kā tests, lai saprastu, vai Kaspars spēj klausīties un cienīt Paulīnes robežas. Ja viņš būtu atvērts sarunai un sāks apzināties savas nedrošības iemeslus, pāris varētu strādāt pie veselīgākiem komunikācijas modeļiem. Ja tomēr partnera nedrošība un aizvainojums par pārmaiņām ir liels – tad vienmēr vērts apsvērt dažas tikšanās ar pāru terapeitu. Ja sarunas noved pie agresijas vai vēl lielākas kontroles, tas būtu jāuztver kā nopietns brīdinājuma signāls.
Tas par situāciju, ja šī greizsirdība un kontroles tieksmes ir patiesi kaut kas jauns. Ja tomēr nē – tad situācija ir daudz smagāk risināma.
Attiecību pārmaiņas pēc vairākiem kopā pavadītiem gadiem ir dabisks process, taču būtiski ir pievērst uzmanību tam, kā tās ietekmē tavu labsajūtu un brīvību.
Mīlestība nav par kontroli. Attiecībās ir vieta brīvībai un uzticībai.
Nav vienkārši apzināties, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā. Īpaši, ja otrs cilvēks apgalvo, ka viss, ko viņš dara, ir mīlestības vārdā. Taču šeit svarīgs ir ne tikai tas, ko viņš saka, bet arī kā viņa rīcība liek justies. Attiecības, kas balstās cieņā un uzticībā, rada drošību un ļauj abiem partneriem augt. Ja attiecības rada trauksmi, sasprindzinājumu un vēlmi sevi ierobežot, tās ir norādes, ka tās vairs nav pavisam veselīgas.
Paulīnes gadījumā svarīgākais ir atgūt skaidrību par to, kā viņa jūtas šajās attiecībās. Vai viņa jūtas cienīta? Vai viņai ir telpa būt pašai? Vai viņa attiecībās jūtas droši? Ja atbilde ir “nē”, tad tas norāda uz nepieciešamību rīkoties. Tas var nozīmēt atklātu sarunu ar partneri, lai pārrunātu robežas. Arī saruna ar uzticamu draugu vai speciālistu, kas palīdzētu skaidrāk ieraudzīt situāciju.
Ja arī jums ir jautājumi par attiecībām, rakstiet uz e-pastu [email protected] vai dalieties ar tiem sadaļā “ZIŅO”. Varbūt nākamais stāsts būs tieši jūsu.
