Sievietes maz izmanto iespēju pārbaudīt krūtis. Mīti par pārbaudēm 0
2015. gada pirmajā ceturksnī tikai 39% sieviešu izmantoja iespēju veikt valsts apmaksāto dzemdes kakla un krūts vēža skrīningu. Lai gan ik ar gadu par pāris procentiem aug pārbaudīto skaits, tomēr vēl dažādi aizspriedumi un bailes, ka kaut ko var atklāt, attur simtiem tūkstošu sieviešu doties pie ginekologa uz pārbaudi. „Šādu pārbaužu mērķis ir atklāt pirmos aizmetņus saslimšanām, kurus var izārstēt”, norāda AS „Veselības centru apvienība” (VCA) poliklīnikas „Pulss 5” ginekoloģe Aīda Čaligava.
Ik gadu „Nacionālais veselības dienests” (NVD) izsūta ap 200 tūkstošiem uzaicinājumu veikt dzemdes kakla vēža skrīningu un ap 140 tūkstošiem krūts vēža skrīningu, taču tikai 27,8% (2014.gadā) izmantoja iespēju veikt dzemdes kakla analīzes un 36% (2014) – veikt mamogrāfiju jeb krūts vēža skrīningu. AS „Veselības centru apvienība” (VCA) poliklīnikas „Pulss 5” ginekoloģe Aīda Čaligava norāda, ka, veicot regulāri šādas valsts apmakstātas pārbaudes, var konstatēt vēža priekšvēstnešus, ja tādi ir radušies. Analīžu rezultātā atklātus dzemdes kakla vēža priekšvēstnešus var ārstēt bez operācijas – tikai ar mikromanipulāciju, pēc kuras veikšanas paciente var tūlīt doties savās dienas gaitās. Tā kā dzemdes kakla vēzis ir arī jaunu sieviešu slimība, šādu pārbaudi būtu jāveic, sākot jau no 25 gadiem. Arī „Nacionālā veselības dienesta” uzaicinājumus uz pārbaudēm saņem sievietes reizi trijos gados, sākot no 25 gadiem. Ir būtiski atzīmēt, ka analīzes paraugus par velti var nodot ne tikai pie valsts programmā strādājošiem ārstiem, bet pie jebkura ginekologa. „Tā kā NVD uzaicinājums ir derīgs trīs gadus līdz nākamā paziņojuma saņemšanai, to ir iespējams izmantot arī nākošajā vizītē pie ginekologa”, atgādina Aīda Čaligava.
„Joprojām pastāv mīti par lielo starojumu, kas tiek saņemts mamogrāfijas laikā, pārbaudot krūtis. Tas attur virkni sieviešu doties pie speciālista. Tā kā vēzis parasti attīstās samērā lēni un slēptā formā, neveicot regulāras pārbaudes, to nav iespējams konstatēt, jo simptomu nav. Bailes un aizbildināšanās nav risinājums”, uzsver Aīda Čaligava. Īpaša uzmanība mamogrāfijai ir jāpievērš lielo krūšu īpašniecēm, jo tajās gan pašrocīgi izspaidot, gan veicot sonogrāfiju var nepamanīt mazus aizmetņus nopietnajai slimībai, tādēļ mamogrāfija ir visatbilstošākā metode pirmreizējam izmekējumam un tikai tad, ja vajadzīgs papildus izmeklējums, būtu jāizvēlas sonogrāfija. Krūts vēža riska grupa ir vecumā no 50 – 70 gadiem, kas saņem „Nacionālā veselības dienesta” uzaicinājumus, taču mamogrāfiju reizi gadā vajadzētu veikt vecumā arī pēc 30 gadiem.
Būtiska loma, lai sieviete dotos pie ginekola uz izmeklējumu ir ģimenes ārstiem, kuru uzdevums ir skaidrot, ka mamogrāfija nav kaitīga, bet ir nepieciešama, lai dzīvotu un dzemdes kakla analīzes ir jānodod vismaz reizi trijos gados, kā to paredz Eiropas Savienības standarti. Ģimenes ārsti var palīdzēt tām sievietēm, kuras savus NVD uzaicinājumus ir pazaudējušas, lai iegūtu vēstules numuru, izdrukātu skrīningtestēšanas kartes.
