“Krāpšana bija šantāža no manas puses!” Atklāti sieviešu stāsti par neuzticību 0
Esam pieraduši daudz runāt par vīriešu “dabisko poligāmiju” un viņu neuzticības iemesliem. Kā ir ar sievietēm? Sievietes stāsta, kāpēc viņas nolēma “iet pa kreisi”. Mēģināsim izprast sievietes nodevības būtību. Kāpēc tādi stāsti izklausās parasti, ja par to runā vīrieši, bet šokējoši, kad par to runā meitenes? Un vai ir iespējams novērst laulības pārkāpšanu?
Anastasija: “Krāpšana tikai uzlaboja manas attiecības ar vīru”
“Bez šīs neuzticības es nebūtu es pati, šī kaislība daudzējādā ziņā mani izveidoja, lai gan arī pirms laulībām jaunība bija vētraina. Taču tā jau bija pieaugušo, nevis studentu versija. Es to ne tikai nenožēloju, tas bija brīnišķīgs notikums manā dzīvē, pēc kura es pat pārtraucu baidīties no nāves.
Jā, tas izklausās, iespējams, pārspīlēti, bet pēc šīs aizliegtās mīlestības es sapratu, ka varētu arī mirt ar tīru sirdsapziņu par pieredzētajiem iespaidiem un emocijām.
Es apprecējos 23 gados, 29 gados man bija divi bērni. Nebija nekādas kaisles. Bija mājīgi, ģimeniski, plānos – trešais bērns. Es pametu darbu, jo vīra karjeras dēļ mums nācās doties uz citu pilsētu. Ejot prom no darba, nosūtīju vēstuli kolēģiem, ka es priecātos nepazaudēt sakarus un kādreiz iedzert kafiju neformālā vidē.
Pēkšņi viens no viņiem, kurš bija precējies un darbā izturējies tikai lietišķi un formāli, uzrakstīja, ka viņam nav iebildumu pret kafiju. Un nosauca konkrētu laiku. Protams, es biju pārsteigta. Viņš man bija interesants kā talantīgs, radošs cilvēks, un es zināju, par ko es ar viņu runāšu.
Sākumā man bija tikai “izzinoša” interese par viņu, man bija interesanti, kā viņš dzīvo, par ko domā, kā notiek jaunrade, jo viņa rezultāti darbā mani vienmēr valdzināja.
Izrādījās, ka viņš pirms mēneša bija izšķīries ar mīļoto sievu, jo tā viņu piekrāpa. Un tad sākās.
Mēs satikāmies dažas nedēļas no rīta, kad mani bērni bija bērnudārzā. Viesnīcās, dabā, automašīnā, jebkurā vietā.
Mums abiem mājās pat vienā laikā saplīsa lampiņas: laikam no mums nāca tāda enerģija, ka tehnika neizturēja. Tad mana ģimene pārcēlās uz citu pilsētu, un viņš sāka braukt pie manis. Pārējā laikā rakstījām viens otram papīra vēstules.
Kā tas ietekmēja manu ģimenes dzīvi? Tikai uz labo pusi: es biju uzmanīga pret vīru un bērniem, manas “baterijas” bija pilnībā uzlādētas, es biju spēka un emociju pārpilna. Vīrs bija aizņemts darbā un priecājās, ka mums viss ir kārtībā.
Viss turpinājās divus gadus. Tad lēnām izsīka – gludi, nesāpīgi, pats no sevis. Jā, protams, pastāvēja risks, ka noslēpums var atklāties un mana ģimene tiktu iznīcināta. Bet es joprojām domāju, ka tas bija tā vērts.”
Alise: “Puisis pats mani virzīja uz nodevību ar savu draugu”
“Tā bija mana pirmā mīlestība. Viņš studēja programmēšanu, bija romantisks un mīļš. Bet diemžēl lietoja narkotikas. Es iebildu, bet nevarēju ietekmēt. Pēc kāda laika attiecības zaudēja dzirksteli, kļuva garlaicīgas.
Tieši tajā laikā viņš iepazīstināja mani ar savu draugu, un mēs pavadījām daudz laika trijatā. Mani pārņēma dīvaina sajūta, it kā mans draugs neapzināti virzītu mani uz krāpšanu. Viņš bieži pameta mani kopā ar draugu, un tas notika.
Kāpēc es to izdarīju?
Mans puisis man bija pirmais un vienīgais, man vienkārši bija interesanti izmēģināt seksu ar citu.
Turklāt mūsu attiecības jau bija gandrīz beigušās, bet draugs bija ļoti skaists, asprātīgs, seksīgs un ar lielu pieredzi. Man trūka emociju un apziņas, ka esmu pievilcīga. Pēc nodevības man nebija nekādas vainas sajūtas.”
Marija: “Es neuzskatu, ka sekss ne ar vīru ir krāpšana”
“Esmu precējusies trešo reizi. Šajā laulībā ir mīlestība, nav nepieciešamības meklēt kādu no malas. Ar otru vīru bija ļoti nesaprotamas attiecības, viņš visu laiku bija greizsirdīgs, turklāt nepamatoti, tad nu es beidzot pāris reizes viņu piekrāpu. Tikai lai justos brīva un pierādītu (kam – es nezinu), ka viņš ne tur meklējis. Arī lai redzētu, kas tad nu notiks. Nekas nenotika.
Tagad es neuzskatu seksu ar kādu citu par krāpšanu, dzīvē visādi gadās.
Vienkārši, ja attiecības ir ilgas un viss apmierina, kaisle neizbēgami noplok, tad kāpēc neizmantot situāciju, ja ir iespēja?
Visi esam dzīvi cilvēki.”
Anna: “Krāpšana bija šantāža no manas puses”
“Pirmo reizi nopietni sastrīdējos ar nākamo vīru, devos uz citu pilsētu un jutos kā brīva meitene. Draudzene iepazīstināja ar puisi, sākās vētrains romāns. Visu pastāstīju vīram, faktiski, tagad es saprotu, ka tā bija šantāža – vai nu kaut ko maini, vai arī es palikšu pie cita.
Mīļākajam pastāstīju vēlāk, viņš negribēja būt trešais. Vēl krāpu vīru ar savu bijušo, bet ar viņu motivācija citāda – satriecošs sekss un emocionālā tuvība. Varētu teikt, ka no viņa guvu siltumu un maigumu, kad ar vīru viss juka un bruka.
Krāpšana man bija vajadzīga arī tāpēc, lai atsvaidzinātu sajūtas, sajustos dzīva.
Nodevībai nebija nekādu seku, vīrs apvainojās, bet ļāva nojaust, ka, ja viņš par to neuzzina, varu turpināt. Es atbalstu ideju, ka neviens nevienam nepieder, un tādēļ nevar izlemt, ar ko gulēt. Es esmu par krāpšanu, jo reizēm tas ir vienīgais veids, kā atsvaidzināt un dažādot seksuālo dzīvi.”
Dana: “Viņš bija mana tipa vīrietis”
“Tobrīd jau trīs gadus dzīvojām kopā neprecējušies. Jūtas apdzisušas, sekss kļuvis par pienākumu un rets, vīrs aizņemts darbā, kļuva garlaicīgi. Te sociālajos tīklos atrakstīja viņš: desmit gadus vecāks, bijušais militārists, interesants vīrietis, seksīgs.
Tūlīt satikāmies, ārēji pilnīgi mana tipa vīrietis. Pēc divām nedēļām pastāvīgas komunikācijas tiešsaistē, bija lielisks sekss. Piecus gadus ilgušas kaislības, draudzība, tikšanās, vienkāršas sarunas. Bija pārtraukumi sešus mēnešus, bet atkal vilka vienam pie otra – tā ir aizraušanās.
Ar vīru turpinājās gludas un ērtas attiecības. Bet tad es uzzināju, ka viņš – mans mīļākais – ir precējies un tas mani apskaidroja. Saņēmu sevi rokās un pārtraucu.
Apprecējos, sagaidīju bērnu. Šis romāns iemācīja mani cienīt cilvēku blakus un strādāt pie attiecībām.”
Situācijas komentē psiholoģe Jevgeņija Krjučkova
“Cilvēki kļūst neuzticīgi dažādu iemeslu dēļ. Visbiežāk – tas ir kaut kā trūkums, neapmierinātas vajadzības, kuras ir sarežģīti (vai nu neiespējami vai vienkārši negribas) apmierināt pašreizējās attiecībās. Īsumā – deficīts.
Sievieti var “piesaistīt” cits partneris, ja viņa jūt sekojošus “deficītus”:
• Uzmanības trūkums. Krāpšana kā iespēja justies iekārotai, tādai, kuru apbrīno un iekaro.
• Cieņas, labas izturēšanās trūkums. Krāpšana kā atriebība, kā atbilde uz rupju attieksmi, partnera necieņu vai nodevību.
• Seksa trūkums. Krāpšana kā iespēja kompensēt seksa trūkumu. Piemēram, ja partneriem ir dažāds seksuālais temperaments, seksuālā gaume.
• Iespaidu trūkums. Krāpšana kā iespēja kliedēt garlaicību: tieksme pēc jaunām emocijām, piedzīvojumiem, daudzveidības meklējumi.
• Jēgas trūkums. Krāpšana kā viegla izklaide, “neko nenozīmē” notikums. Piemēram, ja ideja par “uzticību partnerim” neietilpst vērtību sistēmā, vai vērtību sistēma nav izveidojusies.
• Resursu trūkums. Krāpšana kā iespēja iegūt kādus labumus: amatu, dāvanas, ceļojumu, papildu materiālo atbalstu.
Gadās arī kūrortu romāni; krāpšana dzērumā; pēc ilgas piespiedu šķiršanās; ja pēkšņi iemīlies un “zaudē galvu”…
Ja runājam par dzimumu atšķirībām, tad nav iespējams neņemt vērā to, ka sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgas seksuālās uzvedības stratēģijas, atšķirīga attieksme pret īslaicīgām seksuālām attiecībām. Protams, ir daudz izņēmumu, taču kopumā vīrieši vieglāk attiecas pret saviem “kreisajiem soļiem”, vieglāk pārdzīvo tādu attiecību sekas.”
