Kā mainījušies vīrieši 100 gadu laikā 1
Un ko tad vīrieši? Mūsdienās par augumā raženākajiem vīriešiem atzīti holandieši – vidēji 185 cm. Interesanti, ka 2. Pasaules kara gados šajā aspektā līderos bija amerikāņi ar 177 cm, taču tieši ASV iedzīvotāji faktiski kopš gadsimta vidusdaļas šajā izaugsmes aspektā apstājušies. Bet, piemēram, mūsdienu ideoloģiskās pretstāves barjeras pretējā pusē esošie krievi piedzīvo gluži pretējo: 60. gados Krievijas vīrieša vidējais augums bija 168 cm, bet mūsdienās tas ir 178 cm.
Visaktuālākā problēma šeit ir aptaukošanās. Pasaules veselības organizācijas (PVO) 2013. gadā veiktie pētījumi apliecinājuši, ka 29% vispār visas pasaules pieaugušo sirgst ar pārlieku lielu ķermeņa svaru. Un vīrieši nav nekāds izņēmums. Pirmajā acumirklī iemesli varbūt šķiet skaidri, sak, mazkustīgs dzīves veids, kaitīgā ātro uzkodu kultūra un viss tamlīdzīgais. Taču speciālisti pauž, ka tik vienkārši tas nav. Pārlieku aptaukošanos var veicināt arī epiģenētiski iemesli. Proti, ja senčiem nācās pārciest smagus bada laikus, tad mūsdienās uzkrājusies pārlieku lielā enerģija var lielā mērā “atsaukties” pēcnācējos. Vienkārši daba nesaprot: kas notiek?
Tostarp ievērojami sarucis mūsdienu vīrieša fiziskais spēks. Pētījumos konstatēts, ka, piemēram, pagājušā gadsimta 30. gados pusaudži vidēji spēja guļus uzcelt 55 kg smagu svara stieni, bet mūsdienās šis vidējais rādītājs vairs nepārsniedz 36 kg.
Saistībā ar intelekta rādītājiem konstatēts, ka pirms 100 gadiem vīrieša vidējais IQ rādītājs bijis par 14 punktiem augstāks, nekā spēj uzrādīt mūsdienu vīrieši. Tiesa, šis noteikti nevar būt izšķirošais rādītājs, tikai tāds formāls atskaites punkts. Kaut vai tāpēc, ka jau 80. gados tas pats Džeimss Flinns pierādīja, ka laika ritējumā šā jau tāpat neviennozīmīgi vērtējamā testa norma pakāpeniski pieaug – aptuveni par 3–5 punktiem katru desmitgadi. Līdz ar to nepieciešams zinātniski perfekti izvērtēt šos rādītājus pirms 100 gadiem un mūsdienās. Taču tas vēl nav gluži atrisināts jautājums.
Pētnieki pauž, ka krietni vien objektīvāk par intelekta attīstību var pavēstīt reakcijas ātrums. Pateicoties tā mērījumiem, var noteikt cilvēka spēju koncentrēties un operatīvi risināt dažādus uzdevumus. Amsterdamas universitātes pētnieku grupa izanalizēja 9000 cilvēku reakcijas testu rezultātus, kas fiksēti laikā no 1884. līdz 2004. gadam, secinot visnotaļ neiepriecinošu faktu. Proti, vidējais reakcijas ātrums samazinājies tik lielā mērā, ka šis rādītājs patiešām ir savietojams ar 14 punktiem IQ sistēmā. Protams, no tā vēl nevar neapšaubāmi secināt, ka vīrieši vienkārši kļuvuši aprobežotāki, taču tas, ka viņi vairs nespēj tik labi koncentrēties, diemžēl ir fakts.
Bet visbūtiskākā tomēr ir vīriešu vispārējā feminizācija. Turklāt psihologi uzsver to, ka vīriešu feminizācijas process risinās paralēli sieviešu masveida maskulināzijai. Un, lūgtum, nejaukt – šeit nav runa par kaut kādu izlīdzināšanos vai tamlīdzīgu “politkorekto” tiesību atjaunošanu. Vīrieši sievišķojas, bet sievietes vīrišķojas. Ievērojami mainījušās un straujā tempā turpina mainīties sociālās lomas. Mūsdienās aizvien vairāk sastopamas ģimenes (ja tādas vispār ir), kurās vīrietis atrodas pasīvā pozīcijā.
Psihologi vīriešu feminizācijas fenomenu skaidro ar vairākiem faktoriem – no šķirto laulību daudzuma palielināšanās (bērni uzaug nepilnvērtīgās ģimenēs un automātiski pārņem vecāku lomu modeļus) līdz mūsdienās īpaši nežēlīgas formas ieguvušajam agresīvajam “sieviešu tiesību” karam. Krievu psihologs un pētnieks Igors Kons šo sociālo lomu nomaiņas faktu mūsdienu pasaulē vērtē kā tādu, kurai raksturīga absolūti nekritiska pieeja, jo viss liecina, ka tā jau tagad ir disfunkcionāla, un no tās izrietošā savstarpējo attiecību nosacījumu ietekme uz cilvēci kopumā ir vai nu grūti prognozējama, vai arī faktiski tāda, par kuru tagad pieņemts “labāk neteikt patiesību, jo var norauties pa galvu”.
