Sievietes kļūst gudrākas, vīrieši – garāki? Kā cilvēce mainījusies simt gados 1
Kā mainījušās sievietes pēdējo simt gadu laikā
Gadsimta laikā mainījusies sievietes figūra, augums, svars un domāšanas veids. Pagājušā gadsimta 60. un 70. gadu tā dēvētais sekssimbols Merilina Monro atbilstoši mūsdienu mērauklām bija itin “pilnīga” dāmīte: krūšu un gurnu apkārtmērs – 94 centimetri, viduklis – 60 cm, bet augums 162 cm un svars 60 kilogrami. Pirms 100 gadiem vidējās statistiskās sievietes parametri bija šādi: augums – 155 cm, svars – 55 kg. Mūsdienās tie ir šādi: 170 cm un 65 kg.
Pagājušā gadsimta sievietes tipiska miesas būve ir “pusaudža” figūra: pleci platāki par gūžām, mazas krūtis, šauri gurni un neizteiksmīgs viduklis. Mūsdienu sievietēm raksturīgāka ir taisnstūrveida figūra ar noslieci uz “bumbieri”: platas gūžas, ievērojamas vidukļa un plecu apjomu atšķirības. Turklāt parādījušies arī gluži jauni figūru tipi – liela auguma tievules ar kuplām krūtīm, kā arī sievietes ar ļoti platām gūžām jeb “smilšu pulksteņi”.
Brieduma vecuma sasniegšana kopš 19. gadsimta vidus samazinājusies par 0,3 gadiem katru desmitgadi. Agrāk tā iestājās 16–17, taču tagad faktiski jau 11–12 gadu vecumā. Pētnieki norāda uz saikni, kas vieno mūsdienu sieviešu formu pilnīgumu un brieduma vecuma sasniegšanu, proti, meitenes ar augstāku masas indeksu kļūst “pieaugušas” agrāk. Šī agrīnā attīstība var nelabvēlīgi ietekmēt veselību un sekmēt hipertonijas un diabēta rašanos. Situāciju pasliktina arī sociālās sekas: atsevišķās kultūrās seksuālā brieduma stadiju sasniegušo meiteni agri izdod pie vīra, kas vispirms jau ierobežo viņas iespējas turpināt izglītošanos.
Tostarp mūsdienās sievietes par 10–15 gadiem vēlāk iemanto hroniskās slimības. Mazāka kļuvusi nepieciešamība veikt fizisku darbu, kas agrāk varbūt arī fiziski norūdīja cilvēkus, taču vienlaikus lika priekšlaikus novecot. Mūsdienās izdzīvo 99% jaundzimušo, bet pirms 100 gadiem zīdaiņu mirstība bija teju 50%. Vēl 19. gadsimtā sievietes savas dzīves laikā mēdza dzemdēt līdz desmit bērniem, no kuriem labākajā gadījumā izdzīvoja puse. Mūsdienās sievietes dzemdē 1–2 bērnus, turklāt pat bērniem ar smagām pārmantotām slimībām ir cerības izdzīvot un socializēties. Liela loma mūsdienās ir arī abortu legalizācijai un kontracepcijas pieejamībai.
Turklāt mūsdienās cilvēki vispār dzīvo ilgāk nekā jebkad. Sauklis, ka 35 gados dzīve tikai sākas, pat jau sāk novecot, gluži nopietni šo robežu atbīdot vēl tālāk. Piemēram, Šekspīra gara darbā mazgadīgās Džuljetas mātei bija 28 gadi. Tolstoja varonei Annai Kareņinai bojā ejas mirklī – tikpat. Nejaukajai večai Dostojevska romānā bija 42 gadi. Arī Puškins Tatjanas māti raksturojis kā “vienkāršu, bet jauku vecenīti”, lai gan viņai tad bija aptuveni 35 gadi, bet viņas meitai Tatjanai – 17. Mūsdienās sievietes vidēji nodzīvo 70 gadus, un speciālistu prognozes pauž, ka 2030. gadā dzimušo sieviešu vidējais dzīves ilgums visā pasaulē sasniegs 85 gadus.
Jaunzēlandiešu pētnieks Džeimss Flinns pēc ilgstošiem pētījumiem saistībā ar intelektu un tā attīstību nācis klajā ar paziņojumu, kas šķiet mazliet šokējošs: patlaban pirmo reizi pēdējo 100 gadu laikā vīrieši sākuši piekāpties sievietēm intelektuālā koeficienta (IQ) testos. Vēl tikai pirms dažām desmitgadēm sieviešu rādītājs šajā testā vidēji bija par sešiem punktiem zemāks, taču šodien viņas jau apsteigušas vīriešus, sasniedzot 12 punktu pārsvaru.
