– Un tomēr: Aspazija un nācija. Jūs rakstāt, ka Aspazija ir gluži vai latviešu sieviešu arhetips. Jungiāniskā izpratnē arhetips ir kaut kas tāds, ar ko tev sevī jāsastopas, jāizcīna cīņa un caur to sevī kaut kas jāatklāj. Vai tā? 23
– Jungiāniskā izpratne šeit nav tik būtiska, var teikt arī – tips. Viņi abi bija pirmie jaunās nācijas reprezentētāji: sievietes ir kā Aspazijas – Mātes, vīrieši ir kā Raiņi – Dēli ar viņu sarežģītajām attiecībām ar Tēviem, vecās nācijas vācbaltiem un jaunās – lielkrieviem. Jūs tam nepiekrītat? Tad klausieties Raini: “Mēs namam plānu zīmējām/ nu ejiet, celiet to!/ Mēs pirmos grodus ielikām,/ jūs dariet turpmāko!” Mēs nevaram nebūt jaunās nācijas būvlaukumā.
– Sievietes intelektuāles varētu sevi asociēt ar Aspaziju, bet nezinu gan, vai daudzi latviešu vīrieši sevi definē caur Raini…
– Ir daudz vīriešu, kas ir nāves dziņas varā, un, lai izdzīvotu, turas pie intelekta. Tas ir ļoti interesanti ar Aspaziju un Raini – viņi savā literatūrā uzvar nāvi. Taču nāve uzvar viņus dzimtaskokā, jo bērnu viņiem nav. Bērni nedzimst, ja neesi izkūlies no nāves ēnas. Aspaziju tur bija ievedusi mātesmātes nāve tikai 24 gadu vecumā, Raini savukārt – divi pirms viņa dzimšanas mirušie bērni.