Sieviete vienlaikus ir arī dieviete 4
– Vai tiešām sievietei nav iespējams būt vadītājai?
– Grūti. Ja runa ir par darbu. Jo sieviete nekad nav viena, vienlaikus viņa ir arī dieviete. Vīrietis uz sievietei skatās kā uz tādu, kurai jāziedo vismaz smaids vai jāpasniedz roka, vai pa durvīm jāpalaiž pa priekšu. Kad tas notiek, sieviete saņem enerģiju, to viņai dod tā viņas dieviete, kas ir atzīta. Šis ir ļoti svarīgs moments. Parasti to sauc par pieklājību, bet tam ir ļoti dziļas arhetipiskas saknes – cieņas izrādīšana būtībā dievietei. Visi senie reliģiskie rituāli ir ziedošana dievietei. Tā pamatā princips – cilvēki ik pa brīdim izjūt bailes un trauksmi dabas spēku priekšā, un tad viņiem jāiet uz templi ziedot. Bet tas nav izdomāts. Tas ir radies mātes un bērna attiecībās – kad bērns skatās mātes sejā, viņš tur arī redz dievieti. Ja pasmaidīsi vai izdarīsi kaut ko labu, viņa kļūs laimīga un smaidīga. Bet, ja māte ir nelaimīga, viņa var arī nogalināt. Ne velti pāvests Inocents III 11. gs. ieviesa glābējsilītes, jo viņam bija šausmīgi skatīties uz groziem ar pamestiem zīdaiņiem, kas peldēja upēs. Vēsturiski tā ir bijis, ka māte var bērnu izmest. Tas atstāj spēcīgu nosēdumu psihē. Tātad – vīrietis vienmēr sievietē redz arī dievieti, no kuras ir arī jābaidās, kura ir arī jāpielūdz, kura ir arī kaut kā jāapmāna… Šādās attiecībās būs subjektīvais moments, nevis – vai mēs noorganizējām darbus, bet vai dieviete ir saņēmusi ziedojumus.
– Bet ja vadītāja ir sieviete un padotā arī ir sieviete?
– Tad notiek spēle: “Spogulīt, spogulīt, saki man tā!” Sievietes noskaidro, kura ir skaistākā, kurai ir lielāka piekrišana pie vīriešiem, kurai vairāk bērnu vai padoto, vai varas. Ja darba kolektīvā ir viena skaidri iezīmēta lielā māte, tad koordinācija noris diezgan vienkārši. Ja viņa ir priekšniece, vēl vienkāršāk. Ja priekšniece ir cita, tad viņai jāzina, kura patiesībā ir lielā māte, un ar viņu jāsadarbojas. Bet dažreiz ir kā bišu saimē – divas vai trīs lielās mātes, un tad ir ļoti uzmanīgi jāstrādā.
Mēs runājām par dievieti, bet vēl ir dzemde (t. i., sievišķā dzimumvairošanās sistēma). Dzemde ir skaistums. Dzemde grib dzemdēt, viņa grib pievilināt visskaistāko, vērtīgāko, bagātāko vīrieti. Un, protams, ka jaunas sievietes šajā ziņā šauj no visiem stobriem un Latvijā it īpaši.
– Tā var būt pirmajos 25 dzīves gados. Bet, kad bērni izaudzināti un izlidojuši no ligzdas, sieviete, ja vien grib un spēj, mierīgi var būt vadītāja…
– Šajā posmā viņai ir jābūt tikušai galā ar mātes lomu, ja ne, viņa gribēs piepildīt šo tukšumu darba vietā ar kaut ko, kas aizvieto bērnus. Viņai būs svarīgs draudzīgs kolektīvs, nevis efektīvs uzņēmums. Tas ir risks uzņēmumam. Ja sieviete ir vadītāja tirgū konkurējošā uzņēmumā un uzņēmums plaukst un zeļ, tad, protams, par dzimumiem nav ko runāt. Bet valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kur ir garantēta pastāvēšana, ar sievietēm vadītājām jābūt ļoti uzmanīgiem.
Ir vēl kāds aspekts. Kad Laimdota Straujuma stājās Ministru prezidentes amatā, viņu salīdzināja ar Angelu Merkeli un Mārgaretu Tečeri. Abām ļoti svarīgi ir bijuši tēvi. Tad meitas vēlas būt tēva varones, kas īsteno viņa līniju brīdī, kad vīrieši ir padevušies, kļuvuši par lupatām un nespēj to izdarīt. Tāpat kā Žanna d’ Arka: kad viss jūk, pēkšņi parādās sieviete, kas paradoksālā kārtā glābj situāciju. Tur ir cita motivācija. Tur sievišķie refleksi tā nestrādā.
Bet ir vēl viens aspekts. Būtiska ir ne tikai sievietes kvalifikācija un tas, kā viņa pati tiek galā ar savām daļām – ar savu dievieti vai ar savu dzemdi, ar mātes lomu, meitas lomu – bet ļoti svarīgi, ko vīrieši viņā redz. Un tas ir pilnīgi neatkarīgi no sievietes.
– Ko gan vīrieši vēl bez prāta spējām saredz Vācijas kanclerē, kas mūždien staigā biksēs?
– Ko jūs! Priekšvēlēšanu kampaņā viņai bija gluži erotiskas bildes ar dziļu dekoltē. Vācieši savu kancleri tā arī sauc – Mutti (mamma – vācu val.).
– Labi, vīrieši nav dievietes, viņiem nav dzemdes. Bet vai tad vīrieši darba vietās nesalīdzinās?
– Salīdzinās, bet te pamatā valda tēva un dēla attiecības. Dēls no tēva var mācīties un uz tēvu paļauties. Kad dēls ir izaudzis un apsteidzis tēvu, tēvs lepojas – esmu nevis bēdīgs un sakauts, bet lepns uz tevi. Un dēls godā tēvu. Ja šis mehānisms strādā, uzņēmums vai armija ir efektīva. Bet, kas notiek starp tēvu un dēlu, ja parādās sieviete, teiksim, māte? Ja mātei ir konflikts ar savu vīru, viņa pietuvina sev dēlu. Ko tas nozīmē? Dēlam ir vainas sajūta pret tēvu, un tēvam dusmas uz dēlu. Tas vienkārši tā notiek. Arī darbā.
– Bet tad jau iznāk, ka ideāla darba vieta ir tāda, kur strādā tikai vīrieši…
– Ne mēs varam aizsūtīt sievietes mājās, ne tas ir vajadzīgs. Modernā pasaulē ideāla darba vieta ir tāda, kur par šiem jautājumiem var runāt. Ir apmācības, koučingi, kur izrunā, kādi mehānismi te strādā. Ir interesanti pētīt struktūru, kāda ir katrā darba kolektīvā, bet tas ir dārgs prieks.