Bioloģiski suga ar tēviņu dominanci 4
Kad psihosomatiskās medicīnas speciālistam Dr. Artūram Utinānam vaicāju viņa domas par sievietēm vadītājām, viņš aicina aizdomāties, kāpēc gan radies šāds jautājums: “Pasaulē cilvēkiem ir divi dzimumi, tikpat labi viens var vadīt, kā otrs,” saka psihoterapeits. Jāsaprot, kur aug šā jautājuma saknes – tās ietiecas pašā cilvēces rītausmā.
“Bioloģiski mēs kā suga esam veidojušies ar tēviņu dominanci. Ir arī sabiedrības ar mātīšu dominanci, piemēram, hiēnas. Hiēnu sabiedrībā mātītēm ir augstāks testosterona līmenis nekā tēviņiem. Pat hiēnu klitors ir līdzīgs vīrišķam dzimumloceklim. Hiēnu sociālajā hierarhijā zemākā līmeņa zemākā mātīte vienalga ir pakāpi augstāk par sociālajā hierarhijā augstāko tēviņu. Ir sugas, kuras vada tikai mātītes – delfīni, ziloņi – kamēr tēviņi klejo apkārt. Bet šimpanzes, gorillas, paviāni ir tipiska vīriešu hierahijas izpausme. Lai varētu izdzīvot, vajadzēja piederēt grupai. Grupas cīnījās savā starpā, un šīs grupas bija jāvada. Tomēr arī pērtiķu sabiedrībā, lai nogāztu no troņa agresīvo, ļoti spēcīgo alfa tēviņu, kuram testosterons plūst pa acīm ārā, var apvienoties fiziski vājāki, taču tādi pērtiķi, kuri spēj veidot aliansi,” stāsta Artūrs Utināns.
Arī cilvēku sugā vīriešiem klājies gaužām līdzīgi. Kopš valodas rašanās parādījās cita veida – demokrātiskāks līderis, kuru ievēlēja. Lai gan spēks aizvien bija cieņā, bet fiziski spēcīgais kļuva drīzāk par vadoņa miesassargu. Rodoties zemkopībai un privātīpašumam, līderus noteica pēc mantošanas principa. Varu, arī politisko mantoja pēcteči, vairākumā gadījumu – vīrieši. Jauki pārstaigāt evolūcijas takas, bet kur tad parādās sievietes vadītājas? Pa kādai tās bijušas visos vēstures posmos, ja ne tieši – faraones, valdnieces, tad pelēkie kardināli saviem vīriem valdniekiem.
“Mūsdienās līderis, kas aicina kaujā un ir negatīvi noskaņots pret citām tautām, nav vairs populārs. Līderim vairs nav nepieciešama liela agresivitāte un augsts testosterona līmenis. Rodas jautājums – kas tad vadītājam ir jādara? Politiķim ir jābūt politiskās attīstības vīzijai, labam organizatoram, jāprot viegli iepazīties ar cilvēkiem, jāpanāk, ka šie cilvēki pakļaujas un paklausa, jārūpējas par to, lai partijas programma labi darbojas, jāmāk sarunāt un veidot alianses. Arī augstskolās vairāk māca komandas darbu, nevis tirāniju. Zināms, ka sievietēm ir attīstīts verbālais intelekts, spēja domas izteikt un saprast neverbālo valodu. Lai gan daži pētījumi liecina, ka sievietes nedaudz sliktāk atmasko melošanu. Bet atkal jājautā – par ko melo? Vai par uzticības jautājumiem ģimenē vai arī kā politikā – kāds teic, ka viņam ir labi nodomi, bet īstenībā ir pretēji. Vai vīrieši ir intelektuāli pārāki? Matemātiķi, Nobela prēmijas laureāti, komponisti, pasaules čempioni šahā – jā, viņu vidū ir vairāk vīriešu. Bet ir dažāda veida intelekti. Te iespējams aplūkot vēl virkni atšķirību, bet kopumā varētu teikt – vīriešiem ir lielāka datu izkliede, starp vīriešiem ir vairāk ģēniju un vairāk idiotu (klīniskās diagnozes nozīmē). Sievietes ir stabilākas. Gan valstīs, gan uzņēmumos ir dažādas situācijas – stabilitāte vai arī krīzes, kad vajag ātri atrast izeju. Stabilās sabiedrībās, kā, piemēram, Skandināvijas valstis, dažas Rietumeiropas valstis, arī Latvijā, ienāk sievietes vadītājas. Šobrīd vadītāja funkcijas prasa lielu daudzveidību un sarūk viena dzimuma pārsvars,” stāsta Artūrs Utināns. Skaidrs, ka biznesi ir dažādi un nevar būt viens vienīgs kritērijs, lai noteiktu, vai sievietes vadīts uzņēmums ir veiksmīgāks vai neveiksmīgāks par vīrieša vadītu. Galu galā var vaicāt – vai krīzes laikā bankrotēja tikai sieviešu vadīti uzņēmumi?
