“Progresīvo” ģenerālsekretārs ielauzās tvitertelpā ar rūgta vērmeļu malka vēstījumu. Egila Līcīša feļetons 10
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augstu stāvošs radikālas partijas biedrs, “Progresīvo” ģenerālsekretārs, Rīgas domes deputāts, Eirovīzijas vēstnieks Latvijā Miroslavs Kodis ielauzās sociālā tīkla tvitertelpā ar rūgta vērmeļu malka vēstījumu – “Lietuvā, Igaunijā ir sievietes premjerministres – ko mēs vēl gaidām!”
Tas plaši atbalsojās, un daudzi Mireku klusināja, lai čalis patin atpakaļ filmu – vai gan apsūbējusi Laimdotas Straujumas un izcilākās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas slava?
Tomēr Kodis pretojās – tā bijusi tikai arhivēta epizode atjaunotās valsts 30 gadu vēsturē.
Patiešām, kaimiņzemēs ir cita realitāte – varu pārņēmušas femīnas. Igaunijā ilgi prezidējušai Kersti Kaljulaidai pievienojusies premjere Kaja Kallasa ar visai rozā jaunās valdības sastāvu.
Tās ir patīkamas pārmaiņas, salīdzinot ar razbainiekiem iepriekšējā igauņu vadībā, kur dažu latviešu novērotāju priekšstatā bija pārstāvēts “neslēpts rasisms, homofobija un seksisms”.
Lietuvā pēc vēlēšanām noteikšanu ieguvusi valdības galva Ingrīda Šimonīte, bet par Seima pirmininkai (priekšsēdētāju) ievēlēta Viktorija Čmilīte-Nīlsena. (Bija arī Kazimira un Daļa, un Lietuva nesagruva.) Pēc laika redzēsim, vai par abām sābru valstīm spriedīs kā par paradīzēm, kuras kādudien derētu apciemot, vai latviešiem būs jādreb bailēs par Lietuvā un Igaunijā valdošo augstpapēžu tirāniju un despotiju, par ekonomisko kolapsu un bezdibeni, kurā anomālas zeķbikšu politikas vadīšanas dēļ gāžas brāļu tautas.
Latvijā, kā ziemeļvalstī pieklājas, sievietes bauda cieņu, ko pelnījušas. Lai stiprā dzimuma pārstāves noliek malā rokdarbu groziņu, šķēres, adatas, peņģerotus un lai pilīs augstajās amatvietās ienāk daile, grācija un elegance “Max Mara” vai “Dior” bikškostīmā ar Luī Vitona rokassomiņu.
Turklāt Ievas meitu pārstāvība pie varas jau tikusi nodrošināta. Vai tad nebija Valsts prezidents Iveta un Raimonds Vējonis?
Vai valsts galva nebija Lilita Zatlere, kuras istabās Valdis Zatlers iegāja ar vienām domām, bet iznāca ar vienīgo pareizo viedokli?
Vai valsts vadītāja ilgstoši nebija Solvita Lielā? Un pašlaik Saeimas priekšgalā ir sieviete baltā Ināra Mūrniece-Olsena! Dažām progresīvām preilenēm atdarināšanas vērtu un iedvesmojošu paraugu sniegusi pat opozīcijas vadone Ždanokkundze! Kur nu vēl karaliene Sanita Osipova!
Pieskaitiet dzīves laikā par leģendām kļuvušās dāmas – ziedošo sarkano magoni, valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu, amata māsu, Gulbenes pojeni Ingunu Sudrabu, neskaitāmu ārkārtēju pasākumu virsvadītāju, mūsu mežrozīti Evu Juhņēviču – un sapratīsiet, ka Latvijā sieviete ir pilnīgs ekvivalents vīrietim.
Sen novecojis uzskats, ka čiksām rūp tikai šmotkas un ka valstīm, ģimenēm un sievietēm jābūt saprātīgā vīrieša cilvēka uzraudzībā.
Mūsdienās – vai esi vēl glīta atraitne vai aušīga kalendāra meitene, vai no labdzimušo jaunavu pasugas –, ja esi kaut vai ar misis Mārplas intelektu apbalvota būtne, vari kļūt pilnvērtīga politiskā projekta dalībniece, līdere un tiekties pēc dižiem karjeras mērķiem. Nav nekādas dzimumu atšķirības.
Taču jāatzīst, pašreizējais “landšafts”, kāds paveras Miroslava acīm, liek justies neērti un atstāj neglītu iespaidu. Dažiem sieviešu nīdējiem izdevies izdzīvot no Veselības ministrijas labo feju Ilzi un vietā ielikt plikpaurainu pusmūža vīrieti.
Jūtams, ir cilvēki, kas deg nepacietībā un mirst vai nost aiz vēlēšanās atsvabināties no atlikušajām ministrēm Kariņa valdībā – daiļavām Ramonas un Ilgas. No azbesta materiāla pagatavotās kundzes grib nomainīt ar korpulentiem kungiem bez vīra dūšas. Norūpējušies cilvēki, cerams, uzmana, lai šefību pār valsti neuzņemas vien miesaskārīgu vīrišķu kolektīvs, kurā pietiek gan veco šķelmju, gan jaunekļu, kam vēl nedīgst ūsas un kurus māmiņa var sākt meklēt.
Tomēr kādu zelteni par Latvijas premjeri nolūkojis un kuram dārgumiņam mūs mēģina sagatavināt “Progresīvo” ģenerālsekretārs? Vai vēlēšanos pārņemt izpildvaru Kodis izlasījis partijas biedreņu spulgās actiņās?
Antoņina Ņenaševa būtu ko vērts augstos posteņos, partijā ir gana jauno talantīgo kandidātu. Ja simpātisko dāmīšu cerības piepildīsies, Miroslava vārdu izšūs uz mežģīņu sedziņas un viņu pašu ieskaus baltas, maigas rokas.
Laikam esmu neveselīgu aizspriedumu varā – vai labāk Latvijas vadībā neizskatītos Vinstonam Čērčilam līdzīgs tips, dūšīga stāva džentlmenis ar Havanas cigāru zobos, divkājaina viskija vāts?
