Anna Dovbiša: Sievietēm – mazākas algas. Vai arī mazākas pensijas? 0
Anna Dovbiša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gadā bruto darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija 22,3%. Protams, šo datu pamatā ir ārkārtīgi daudz faktoru, viens no tiem – pārtraukums darba gaitās, lai rūpētos par bērniem. Un šis pārtraukums darba gaitās atsaucas arī uz nākotnes pensijas apmēru.
SEB pensiju gatavības indeksa aptaujas rezultāti liecina, ka 17% sieviešu bērnu kopšanas atvaļinājumā ir pavadījušas 3 līdz 5 gadus, piektdaļa sieviešu (20%) – 2 līdz 3 gadus, savukārt 1–2 gadus ārpus aktīvās nodarbinātības bijuši 16% sieviešu. Kā šos gadus varam tulkot skaitļos?
Ņemsim par piemēru vidējo algu Latvijā – 1277 eiro. Kopējais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms, kas no ikviena nodarbinātā bruto algas nonāk pensiju kapitālā, ir 20%. No tiem 14% tiek novirzīti pensiju 1. līmenim, bet 6% ik mēnesi automātiski tiek novirzīti pensiju 2. līmenī. Tātad no 1277 eiro ik mēnesi pensiju 2. līmeņa uzkrājumā nonāk 76,62 eiro.
Dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, iemaksas par personu turpina veikt valsts. Summa jeb iemaksu objekts, no kura tiek rēķināti šie 20% neatkarīgi no tā, vai cilvēks līdz bērna kopšanas atvaļinājumam strādājis un veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas vai ne, visiem ir vienāds – bērna kopšanas pabalsta apmērā jeb 171 eiro mēnesī.
Tātad kopumā pensiju kapitālā šajā laikā nonāk vien 34 eiro mēnesī.
Taču ir arī labas ziņas – šogad Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas paredz, ka no 2022. gada jūlija iemaksas pensiju kapitālā tiks veiktas no vecāku pabalsta un bērnu pabalsta kopsummas. Tas ir labs solis netaisnības mazināšanas virzienā. Taču atklāts paliek jautājums – kā šo netaisnību mazināt sievietēm un vīriešiem, kuri bērna kopšanas atvaļinājumā devušies, pirms likuma izmaiņas stājušās spēkā?
Darba gaitu pārtraukšana līdz šim būtiski ietekmējusi ne tikai daudzu sieviešu nākotnes pensijas apmēru, bet arī sabremzējusi karjeras un atalgojuma izaugsmes iespējas. Kā liecina pētījumi, sievietēm nepieciešami septiņi gadi, lai darba tirgū sasniegtu tādu pašu līmeni kā vīrieši, kuri darba tirgū bijuši visu laiku.
Un šis ir tikai viens no aspektiem, kas ietekmē algu un arī pensiju atšķirību starp dzimumiem. Tāpat nereti alga pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma netiek pārskatīta un pielāgota esošajai ekonomiskajai situācijai, tā vietā atalgojumu saglabājot iepriekšējā līmenī. Kā liecina Eiropas Parlamenta apkopotā informācija, no kopējā vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirību gadījumu skaita 30% skaidrojami ar sieviešu lielo īpatsvaru relatīvi zema atalgojuma nozarēs. Vēl daži nozīmīgi aspekti – sievietes nereti ir mazāk atalgotas vadītāju amatos un krietni vairāk sieviešu nekā vīriešu strādā nepilnas slodzes darbu.
Vienlaikus redzam, ka bērna kopšanas atvaļinājuma iespējamais ilgums un nosacījumi tā laikā uz kopējā Eiropas fona Latvijā ir ļoti labs. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā – ģimenei draudzīga bērna kopšanas atvaļinājumu politika, bet līdz ar to rodas robs pensiju uzkrājumos. Te iederas senā paruna – koks ar diviem galiem.
Ko mēs pašas varam darīt, lai vismaz nedaudz uzlabotu savu finansiālo labklājību nākotnē?
Viens no variantiem – veidot brīvprātīgos uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Protams, tā kā bērna kopšanas atvaļinājumā esošā vecāka ienākumi samazinās, arī uzkrājumos nereti iespējams novirzīt mazāku summu nekā iepriekš, taču pensiju 3. līmenis ir elastīgs risinājums – iemaksu regularitāti un apjomu nosaka pats uzkrājuma veidotājs un arī nelielas iemaksas ilgtermiņā var radīt būtisku pienesumu. Taču, kā liecina mūsu dati, sievietes uzkrājuma veidošanai pensiju 3. līmenī aktīvāk pievēršas pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas, kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka tad bērni kļuvuši patstāvīgāki un viņiem tuvojas skolas laiks. Turpretim vīrieši uzkrājuma veidošanu biežāk sāk jau pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas.
* AS “SEB atklātais pensiju fonds” valdes priekšsēdētāja
