Sievietei vispirms pamana rokassprādzi. Kristiana Ūbele – par aizraušanos ar rokassprādžu gatavošanu 0
Tukumniece KRISTIANA ŪBELE patlaban ir aizrāvusies ar ļoti sievišķīgu vaļasprieku – gatavo rokassprādzes. Viņa uzskata, ka sievietei vispirms pamana tieši šo rotu.
Gēnu līmenī nodota interese
Rotaslietu darināšana nav vienīgais rokdarbu veids, kam pievērsusies Kristiana Ūbele. Ar tikpat lielu aizrautību viņa ada, nedaudz retāk tamborē. Tā ir patīkama pārmaiņa pēc mēbeļu salonā nostrādātas dienas, kur Kristiana ir mēbeļu projektētāja. Jaunā sieviete uzskata, ka tā nav vīrišķīga profesija, jo pārsvarā dizainē virtuves iekārtas. Un kurš gan labāk par sievieti zina, kur kādai lietai jāatrodas, lai virtuvē būtu ērti saimniekot.
– Interese par rokdarbiem, šķiet, man ir iedzimta, nodota gēnu līmenī, jo omamma un arī vecvecmāmiņa bija lielas adītājas, bet mamma šuj un zīmē, – stāsta Kristiana. – Biju pavisam maza, vēl negāju skolā, kad vecmamma iemācīja adīt jau ar četrām adāmadatām. Viņa rīkojās gudri – lai man nerastos nepatika, zeķi uzreiz nelika adīt, bet ierādīja, kā jāada cepurītes Lieldienu olām. Tie bija mani pirmie rokdarbi.
Tagad ģimenei par zeķēm, šallēm, cepurēm un cimdiem nav jābēdā, jo Kristiana tos savējiem (un ne tikai viņiem) noada. Turklāt adīšanas procesā nereti iegrimst tik ļoti, ka vairs nemana, kas notiek apkārt. – Ja aizraujos, tad par visiem 110%. Šorīt pat sanāca kuriozs. Dēls jāved uz bērnudārzu, bet es gribēju pabeigt vīratēvam zeķu pāri. Tas man izdevās, taču aizmirsu paņemt dēlam šortus, kas bija nepieciešami bērnudārzā.
Kristiana neslēpj, ka liela apjoma darbiem, piemēram, mēteļiem un gultas pārklājiem, pietrūkst pacietības, ir arī garlaicīgi ilgstoši adīt vienu un to pašu. Tomēr esot noadījusi vairākas sedziņas zīdainīšiem.
Trīs stundas pērļotavā
Rokassprādzes Kristianu piesaistījušas jau kopš skolas gadiem. Skolniece būdama, viņa uz makšķerauklas savērusi pērlītes un vairākas virtenes likusi ap roku. – Manuprāt, sievietei darbojoties, rokas pamanām pirmās. Vai tad pircēji neskatās uz kasieres rokām, kad viņa ņem vienu preci pēc otras? Vērojam arī frizieres rokas, kamēr viņa mums griež un veido matus.
Pirmoreiz Rīgā apmeklējot rokdarbu materiālu veikalu–bāzi, kur piedāvā krāsainas dažādu izmēru pērlītes, rotu aizdares materiālus, piekariņus un daudz ko citu, Kristianai no preču bagātības apžilbušas acis. – Katra sieviete ir mazliet žagata, jo piesaista viss, kas laistās un spīd. Un, ja to lietu var vēl aptaustīt, grūti pretoties kārdinājumam pirkt pērlītes vairumā un kaut ko sev uzmeistarot.
Kristiana priekšroku dod dabiskajiem materiāliem, tāpēc izmanto nevis plastmasas, bet gan kvarca pērlītes. Tīrs kvarcs ir dzidrs, caurspīdīgs, bezkrāsains, taču dažādi ķīmiskie piemaisījumi un fizikālie procesi dabā piešķir kvarcam dažādas krāsas. Piemēram, ametists ir violets, avanturīns – dzeltens vai brūngansarkans, dūmu kvarcs – pelēks, dūmakains, kalnu kristāls – bezkrāsains, absolūti caurspīdīgs, piena kvarcs – balts, dūmakains, bet rožu kvarcs ir rozā krāsā. – Zinu, ka akmeņus mēdz arī ķīmiski ietonēt, lai krāsa būtu spilgtāka, – piebilst Kristiana.
Viņa parasti izvēloties kvarca bumbiņas, kuru diametrs ir 10 mm jeb 1 cm. Rokassprādze no mazākām izskatās nabadzīga, pazūd uz rokas. Starp lielajām bumbiņām akcentam ieliek citas krāsas vai cita materiāla akmentiņu, piemēram, kristāliņu, kā arī vēl kādu rotājošu elementu, teiksim, baletdejotājas figūriņu.
Kvarca bumbiņas ver uz silikona auklas, kas ir elastīga tāpat kā gumija, taču daudz izturīgāka. Lai zinātu auklas garumu, izmēra apakšdelma apkārtmēru un pieskaita vēl 10 cm aizdarei. Kristiana rokassprādzes parasti ver uz 28 cm garas auklas.
Kad kvarca bumbiņas savērtas, auklas galus sasien un nostiprina ar līmi vai bezkrāsaino nagu laku, tā teikt, aizzīmogo. Pēc tam mezgliņu iemāna bumbiņā vai izmanto speciāli šim nolūkam paredzētos elementus – ābolīšus jeb mezglu paslēpējus.
