Sieviete Rīgas centrā aci pret aci sastapusies ar aizdomīgu lapsu. Kā sevi pasargāt šādā situācijā?
42
Par dzīvniekiem pilsētās, tostarp arī Rīgā, var dzirdēt regulāri. Te manītas gan mežacūkas, gan stirnas, gan lapsas un citi meža iemītnieki. Skaidrs gan, ka šādas sastapšanās var radīt pamatīgu satraukumu iedzīvotājiem, jo diezin vai kāds ir gatavs, dodoties iznest atkritumus, aci pret aci sastapties ar lapsu.
Tā gadījies Inesei: “Dzīvoju Rīgas centrā. Vienā vakarā, kad jau sāka krēslot, devos iznest atkritumus. Izmetu maisiņu, pagriezos, lai dotos prom un aci pret aci sastapos ar lapsu, kura bija vien pāris metru attālumā no manis. Skatījās virsū, nedaudz pieplakusi man un tuvojās, kā gribēdama uzbrukt.
Pamanīju, ka tās aste ir pilnīgi plika, bez spalvām, arī kažoks izskatījās izplūkāts. Sāku kliegt un rībināt kājas, nedaudz dzīvnieku nobiedējot. Lapsai nedaudz atkāpjoties, skrēju līdz kāpņu telpai tik ātri, kā nekad dzīvē. Vai šī varēja būt traka lapsa? Kāpēc tā ir galvaspilsētas centrā? Kā rīkoties, šādi sastopoties ar lapsu? Tie ir jautājumi, kas turpina mani nodarbināt.”
LA.LV sazinājās ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ekspertiem, lai rastu atbildes uz Ineses jautājumiem.
Atbildēja PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka: “Meža dzīvnieki mēdz ieklīst pilsētā, īpaši, ja tiem ir pieeja cilvēku pārtikas atkritumiem vai vēl sliktāk – cilvēki tos sāk piebarot, līdz ar to meža dzīvnieki pazaudē bailes no cilvēkiem.
Dzīvnieki var būt pilnīgi veseli, bet var būt arī slimi. Piemēram, pēc apraksta spriežot, lapsa, iespējams, bija slima ar kašķi, ko izraisa parazitāra kašķa ērcīte. Varbūtība, ka lapsa bija slima ar trakumsērgu, gan vērtējama kā zema, jo šī infekcijas slimība, pateicoties meža dzīvnieku regulārai vakcinācijai pret trakumsērgu, ir izskausta un Latvijā meža dzīvniekiem nav reģistrēta kopš 2010. gada.
Tomēr risks pastāv vienmēr, tāpēc jebkurā gadījumā pilsētā ieklīdušiem meža dzīvniekiem nevajadzētu tuvoties. Ja dzīvnieks nedodas prom vai, piemēram, atgriežas noteiktā vietā atkārtoti, vai arī tiek atrasts beigts dzīvnieks, par to ir jāziņo pašvaldībai, kas organizēs dzīvnieka ķeršanu vai dzīvnieka līķa savākšanu. Savukārt PVD paņems paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem uz dzīvnieku infekcijas slimībām, ja būs aizdomas, ka dzīvnieks varētu būt nobeidzies infekcijas slimību dēļ.”
