Apprecējās viņa ar tādu romantiķi, kas visu laiku meklēja sevi. Pameta vienu augstskolu, otru, trešo. Viss bija ne tas un ne tā, viņam nederēja nekas. Strādāt viņš nevarēja, jo “mācījās” un meklēja sev pašu labāko vietu. Un kāpēc gan strādāt – sieva strādāja trijos darbos, visam, kas vajadzīgs, naudas pietika. Viņa varēja nopirkt viņam jaunu datoru, iedot naudu, lai vīrs varētu iestāties kārtējā augstskolā. 11
Viņa neko nelūdza, neko neprasīja un pat negaidīja. Viņa strauji kāpa pa karjeras kāpnēm, paralēli beidzot universitāti. Iegādājās kredītā dzīvokli un pati to arī maksāja. Paliekot stāvoklī, nedaudz nobijās, ka nāksies dzīvot no maizes un ūdens, bet tomēr dzemdēja. Strādāja praktiski visu deviņus grūtniecības mēnešus, pat no dzemdību nama veica vairākus darījumus.
Pirms dzemdībām dzīvoklī vajadzēja veikt remontu, kuru vīrs solīja izdarīt pats, taču viņam vienmēr atradās kaut kas svarīgāks. Gaidīt viņa vairs nevarēja, un ar milzīgu vēderu jaungada brīvdienās pārlīmēja tapetes, ielika linoleju un pat izlīmēja flīzes vannasistabā. Lai kaut cik normālos apstākļos varētu dzīvot ar bērnu. Izrādījās, ka viņa var visu pat tādā stāvoklī. Varētu jau kādam palūgt, bet kamdēļ?
Protams, ar bērnu viņai neviens nepalīdzēja. Vīrs uzskatīja to zem sava goda (vēl jo vairāk, jo tā bija meitene, nevis puika!). Strādāt viņš tā arī nesāka, bet dekrēts tuvojās beigām. Izvēle bija sarežģīta, taču viņa bija pieradusi rēķināties tikai ar sevi. Atrada bērnam aukli un atgriezās darbā. Raujoties uz pusēm, centās tikt galā gan ar sadzīvi, gan darbu, gan bērnu. Palīdzību neprasīja. Pat vecākiem. Jo tad vēl padomās, ka viņa nav tikusi galā.
Vīrs joprojām meklēja sevi, pārtraukumos spēlēja datorspēles, skatījās televizoru, dzēra. Nezināja, no kuras puses atveras ledusskapis, no kurienes rodas tīri krekli. Nevienu bezmiega nakti ar meitiņu viņš nepavadīja. Viņš vairs maz līdzinājās gaisīgam romantiķim, drīzāk – slinkam lācim. Jēgas no viņa bija maz, tikai liekas rūpes, bet viņa cieta “bērna dēļ”. Turpināja visu vilkt visu smagumu un pat gandrīz izdomāja dzemdēt viņam dēlu (ja nu piepeši dēls liks mainīties?).
Paldies Dievam, nesanāca. Viņa nepaspēja.
