Un kad atnāca pirmā mīlestība, viņa staroja no laimes, uzplauka, bet savu portfeli nest viņam neļāva. Kas vēl nebūs! It kā viņa pati netiktu galā! Ko viņš tad par viņu padomās? Un kafejnīcā pati par sevi maksāja, lai nejustos viņam parādā. Pēc tam pat par abiem maksāja, kad izrādījās, ka puisim līdzi nav naudas. Viņa apveltīja viņu ar skaistām un dārgām dāvanām (savu iespēju robežās) un izlikās, ka neapvainojas, neko nesaņemot pretī. Un, protams, viņa vienmēr centās viņam palīdzēt. Gan kontroldarbu viņa vietā uzrakstīja, gan paēdināja mājās, gan palīdzēja izkulties no nepatikšanām. Viņa negaidīja no viņa aizsardzību, ko tur, dažkārt viņa pati viņu aizstāvēja! 11
Un tas, ka viņš viņu nodeva, iemainot pret meiteni no jaunākas klases, tikai nostiprināja viņas pārliecību, ka uzticēties viņam nevajadzēja. Un vispār nevienam nedrīkst uzticēties, lai nebūtu ievainojama. Protams, arī vīriešus viņa izvēlējās īpašā veidā. Viņai patika klusi romantiķi, kas klīst savos sapņos. Bet visi tie rupjie un nekaunīgie vīrišķi tikai kaitināja. Reiz pie viņas pienāca puisis, kas viņai pat iepatikās.
Līdz tam brīdim, kamēr viņš nesāka uzstājīgi viņas priekšā atvērt durvis, padot roku, izkāpjot no autobusa un pakampt smagas somas. Tas uzreiz lika viņai uzmanīties, bet pēc tam vēl ziedus bez iemesla atnesa un teju ar spēku lika viņai tos paņemt. Bet pēc tam viņš vēl pateica, ka viņa sieva nekad nestrādās algotu darbu. Kopš tā laika puisis nokļuva “melnajā sarakstā”. Tas taču ir visīstākais tirāns un despots, kurš gatavojas pilnībā kontrolēt savas sievietes dzīvi! Nepatika viņai arī tie puiši, kuriem bija savs, nelokāms viedoklis, un tie, kas nodarbojās ar kādu sporta veidu. Lai gan tas bija abpusēji.
Strādāt viņa sāka vēl vidusskolas laikā. Pēc nodarbībām izlīmēja sludinājumus, iznēsāja informatīvas lapiņas, nedaudz apguva internetu – tulkoja tekstus, veidoja preču aprakstus, piepildīja ar informāciju vietnes. Augstskolas laikā paspēja pastrādāt gan tirgū, gan veikalā, gan mobilo sakaru kompānijās, gan par apkopēju. Pēc tam turpināja mācības neklātienē, lai būtu ērti veidot karjeru lielā korporācijā. Un sāka strādāt 10-12 stundas diennaktī, plānveidīgu virzoties uz saviem mērķiem. Mērķi bija vienkārši – finansiāla neatkarība, prestižs darbs, savs dzīvoklis, pilnīgi patstāvība.
