Sieviešu atsaucība valsts apmaksātajam krūts vēža skrīningam pērn pieaugusi par 20% 0
Sieviešu atsaucība valsts apmaksātajam krūts vēža skrīningam pērn pieaugusi par 20%, sestdien preses konferencē pavēstīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Kopš 2009. gada Latvijā tiek organizēts valsts apmaksāts krūts vēža skrīnings. Čakša uzsvēra, ka tas ir viens no galvenajiem izmeklējumiem, kas palīdz atklāt krūts vēzi agrīnā stadijā.
Līdz šim sieviešu aktivitāte šī pakalpojuma izmantošanā bijusi zema un ar katru gadu arvien vairāk sarukusi. 2017.gadā pirmo reizi novērots aktivitātes pieaugums, taču, pēc ministres teiktā, tas joprojām esot tālu no vēlamā. Ja patlaban valsts apmaksāta skrīninga iespēju izmanto nepilni 46% sieviešu, tad vēlamais rādītājs būtu vismaz 70%.
Tieši saslimšanas atklāšana agrīnā stadijā palielina izveseļošanās iespējas un arī dzīvildzi, atzīmēja ministre.
Runājot par onkoloģijas slimību, un sevišķi krūts vēža ārstēšanu, ministre informēja, ka “zaļā koridora” uzturēšanai, kas ļauj saņemt diagnozi desmit dienu laikā, kā arī skrīninga nodrošināšanai gada laikā tiek atvēlēti aptuveni 2,5 miljoni eiro. Kopumā onkoloģisko slimību ārstēšanai no veselības budžeta šogad atvēlēti 90,2 miljoni eiro, no kuriem lielākais finansējums, kopumā aptuveni 60 miljoni eiro, tiek novirzīts ambulatoro un stacionāro pakalpojumu nodrošināšanai.
Lai veicinātu vēža ārstēšanu, kompensējamo medikamentu sarakstam klāt nākuši arī 12 jauni medikamenti, kas paredzēti onkoloģijas un sevišķi krūts vēža ārstēšanai, atzīmēja ministre. Pēc viņas paustā, palielināts arī to izmeklējumu skaits, kas palīdz vēzi atklāt agrīnā stadijā.
Savukārt Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs, onkologs Jānis Eglīts klātesošajiem pastāstīja, ka, balstoties uz 2012.gada datiem, krūts vēzis ir otrs izplatītākais vēža veids pasaulē. Ar to ik gadu saslimst 1,70 miljoni sieviešu. Mirstības rādītājos krūts vēzis ierindojas piektajā vietā un ik gadu atņem vismaz 521 000 dzīvību.
Prognozes liecina, ka tuvāko 20 gadu laikā jaunu vēža gadījumu skaits pasaulē pieaugs par 70%, piebilda onkologs.
Runājot par Latvijas mērogu, onkologs informēja, ka salīdzinājumā ar 2007.gadu, 2016.gada beigās uzskaitē esošo onkoloģisko pacientu skaits pieaudzis par 21,7%.
Kopumā pēdējo desmit gadu laikā ar onkoloģiskām slimībām saslimušo skaits pieaudzis par 4,5%, bet mirušo skaits no šīm kaitēm sarucis par 6,8%, kas nozīmē, ka diagnozes tiek atklātas agrīnā stadijā un ārstēšanas rezultāti uzlabojas.
Runājot tieši par krūts vēža ārstēšanas rezultātiem, pēdējos piecus gadus mirstība no krūts vēža pieaug vidēji par pieciem līdz desmit gadījumiem gadā. 2016.gadā šīs slimības dēļ Latvijā zaudētas 456 dzīvības, bet 2015.gadā – 447. Lai gan mirstības gadījumu skaits pieaug, onkologs norādīja, ka pieaug arī saslimšanas gadījumu skaits. Attiecīgi kopumā mirstības rādītāji samazinās.
2016.gadā Latvijā krūts vēzis konstatēts 1207 sievietēm, kas ir otrs visbiežāk sastopamais vēža veids Latvijā pēc ādas vēža.
Cīņā ar onkoloģiskajām saslimšanām eksperts uzteica kompensējamo medikamentu un izmeklējumu pieejamības pieaugumu, “zaļā koridora” attīstību un citas tendences, kuras nepieciešams attīstīt arī turpmāk.
