“Sieva uz diētas”. Varen jestra vīra dienasgrāmata par mīļotās tievēšanu 0
Vai jums ir gadījies, ka kāds no ģimenes pēkšņi izgudro sākt ievērot diētu? Ja ir, tad mani sapratīsiet bez vārdiem, ja nav – dalīšos pieredzē.
Mana mīļotā par to runā jau vairākus gadus – pirms sauļošanās sezonas sākuma, pirms Vecgada ballēm, pirms dzimšanas dienas, pēc klases salidojuma, pēc „Nosvērtie un laimīgie” noslēguma raidījuma noskatīšanās, pirms Lieldienām, pēc Jāņiem, pēc vecāku sapulces utt. Un kādu dienu tas brīdis pienāca. Pavisam parastā piektdienā, ja neņem vērā to, ka autobusā kāds viņai bija pateicis: „Apaļum, paripo tālāk!”
Sieva pārradās apņēmības pilna un paziņoja: „Sāku šodien!” Tad ielīda ledusskapī pārskatīt vēl šovakar iznīcināmo diētai nederīgo produktu krājumus. Labi, ka paguvu ātri paķert desas gabalu un sviesta paciņu. Kad viss garšīgais no ledusskapja bija iznīcināts apēdot, lai nekārdinātu rītdien, viņa jutās laimīga, paēdusi un apmierināta ar jauno, stingri izpildāmo apņemšanos. Nesapratu, kā to var nosaukt par sākšanu ievērot diētu jau šodien, bet laikam ne velti saka, ka mēs esam no dažādam planētām. Kaut kur lasīju – ja uz Zemes tu sver 100 kg, uz Marsa tie būtu tikai 38 kg. Tātad viņa nemaz nav resna, tikai dzīvo uz nepareizās planētas. Lai nāk pie mums, vīriešiem, uz Marsu!
Vēl es atcerējos anekdoti par zirgu, kurš novājēja jātnieces vietā, un man palika dzīvnieka žēl. Tobrīd gan neienāca prātā, ka tāds pats liktenis draud arī man. Jo… izrādās, ka diēta sievai nozīmē diētu visai ģimenei, lai mājās neatrastos nekas no pareizā ceļa novirzošs un viņa būtu tālāk no grēka. Viņas māmiņa bija sajūsmā, sievastēvs izturējās atturīgi, bet abi mūsu puikas tikai saskatījās, un es sapratu, ka viņiem pavisam noteikti ir vairāki plāni, kā apiet diētas likumus ar līkumu.
Pirmā diena
Sieva jau kādu laiciņu atpakaļ bija noskatījusi vasaras kleitu no apģērbu līnijas „neglaimo sev” – pieejams bija tikai viens izmērs un tas ievērojami atšķīrās no manas mīļotās ikdienā valkājamā. Tā nu sestdienas rītā devāmies nopirkt kleitu lielākai motivācijai noturēties pie apņemšanās, turklāt tagad viņa varot atļauties patērēties, jo nākotnē taču ietaupīšot uz maizīšu un kūciņu rēķina. Un vispār – ēst veselīgi esot lētāk. Tā gan! Kleita tika nopirkta un pakārta viesistabā pie aizkaru stangas kā atgādinājums par to, uz ko jātiecas. Manuprāt, to gan labāk vajadzēja pakārt virtuvē.
Pēc apģērbu veikala devāmies uz lielveikalu iepirkt jaunos krājumus. Atklājās, ka bez tik iemīļotajiem makaroniem un pelmeņiem uz pasaules ir arī rīsi, griķi, prosa, auzu pārslas un citi, kā sieva man mēģināja iegalvot, noderīgi ēdamie. Kad tikām līdz dārzeņu un augļu nodaļai, mani pārņēma nelabas priekšnojautas – iepirkumu ratos nonāca seleriju kāti, dilles, redīsi, burkāni, salāti, kaut kas nenosakāms, kas vēlāk izrādījās arī selerija, tikai kaut kāda nepareiza, apaļa un cieta. Īsti nesapratu, kas no tā visa domāts mums, kas – trusim. Vēl tika nopirkta diētiskā novājēšanas tēja un kādi divdesmit diētiskie jogurtiņi. Mums visiem. Es ieminējos par diētisko kolu, bet uz to viņa neiekrita, tikai nicīgi paskatījās uz mani kā nejēgu un devās pie sojas produktu plaukta.
Bet es, uz to skatoties, domāju tikai par to, ka pirmdien uz darbu, un tad! Kā es pusdienlaikā ēdīšu!!! Tomēr priekšā vēl divas dienas, kas nesola neko labu. Lai gan šim pasākumam bija arī labā puse – tā kā ledusskapis bija iztukšots, sieva nolēma to izpucēt. Atslēdza no elektrības, un abas ar māmiņu ņēmās pusi dienas. Tā arī nesapratu, ko viņas tik ilgi darbojas, toties kaķis ar rezultātu bija apmierināts un tīrajā, žāvēties un vēdināties vaļā atstātajā ledusskapī tūlīt iekārtojās uz gulēšanu.
